Jaunās tūkstošgades statūti - Personības pilnveidošanas centrs
  • +37167292808
  • +37128336927

Ir cilvēki, kuri redz lietas tādas, kādas tās ir un jautā „kādēļ”. Citi, sapņo par lietām, kuras nekad nav bijušas un jautā „kāpēc ne”. Džordžs Bernards Šovs

Jaunās tūkstošgades statūti

Paulu Koelju „Kā aizplūstoša upe”

Jaunās tūkštošgades statūti 

  1. Cilvēki atšķiras cits no cita. Mums jādara viss, lai tā būtu arī turpmāk.
     
  2. Ikvienam cilvēkam ir dotas divas iespējas – rīkoties vai apcerēt. Abas darbības noved pie viena mērķa.
     
  3. Ikvienam cilvēkam dotas divas īpašības – spēks un talants. Spēks cilvēku virza pretim liktenim, talants uzliek par pienākumu dalīties ar citiem tajā, kas cilvēkā ir labākais.
     
  4. Ikvienam cilvēkam dots viens tikums – spēja izvēlēties. Ja viņš to neprot izmantot, tikums pārvēršas par lāstu, un citi cilvēki izvēlas viņa vietā.
     
  5. Ikvienam cilvēkam dotas divas svētības. Tās ir: svētība izdarīt pareizi un svētība kļūdīties. Otrajā gadījumā vienmēr palīdzēs kāds viedais, kas norādīs uz pareizo ceļu.
     
  6. Ikvienam cilvēkam ir sava seksuālā orientācija, kuru tam atļauts piekopt bez pārmetumiem – ja vien viņš neuzspiež savu seksuālo orientāciju citiem.
     
  7. Ikvienam cilvēkam ir savs personiskais ceļš, kas tam jāveic šajā pasaulē. Un tā ir viņa dzīves jēga. Jo dedzīgāk cilvēks pilda savu uzdevumu, jo spilgtāk izgaismojas viņa ceļš. Piebilde: uz kādu laiku cilvēks var pamest savu ceļu, bet nedrīkst to aizmirst – lai vēlāk atkal atgrieztos.
     
  8. Katram vīrietim ir sievišķā puse un katrai sievietei ir vīrišķā puse. Viena vai otra dzimuma priekšrocības jāliek lietā intuitīvi, bet intuīcija jāliek lietā mērķtiecīgi.
     
  9. Ikvienam cilvēkam jāzina divas valodas – sabiedrības valoda un zīmju valoda. Pirmo izmanto saziņā ar cilvēkiem, otru izmanto, lai saprastu Dieva vēstījumu.
     
  10. Ikvienam cilvēkam ir tiesības meklēt dzīvē prieku un ar prieku saprast to, kas viņu gandarī. Ne vienmēr tas būs prieks, kas gandarī citus.
     
  11. Ikvienam cilvēkam dvēselē jāsaglabā kaut neliela neprāta liesma, un tajā pašā laikā jāuzvedas kā normālam cilvēkam.
     
  12. Par nopietnām kļūmēm tiek uzskatītas vienīgi šīs: necienīt citu cilvēku tiesības, ļauties baiļu paralīzei, justies vainīgam, uzskatīt, ka neesi pelnījis ne labo, ne slikto, kas ar tevi notiek. Un būt gļēvam. Pirmā piebilde: mīlēsim savu ienaidnieku, bet nesadosimies rokā ar viņu. Ienaidniekus izvieto mūsu ceļā, lai pārbaudītu mūsu zobena asumu. Tāpēc viņi ir mūsu cīņas cienīgi. Otrā piebilde: izvēlēsimies savus ienaidniekus.
     
  13. Visas reliģijas runā par vienu Dievu, un visas reliģijas pelna vienādu cieņu. Piebilde: izvēloties reliģiju, cilvēks izvēlas arī kolektīvu pielūgsmes veidu, piedaloties kolektīvās mistērijās. Bet par savu rīcību meklējumu ceļā viņš atbild viens pats un nav tiesīgs savu spriedumu nastu uzvelt reliģijai.
     
  14. Ar šo tiek pasludinātas beigas mūrim, kas atdala svēto no profānā. Turpmāk viss ir svēts.
     
  15. Viss, ko darām tagad, attiecas uz nākotni kā sekas, bet uz pagātni – kā grēku izpirkšana.
    Jebkurš uzstādījums, kas ir pretrunā ar statūtiem, tiek anulēts.

     

<< atpakaļ

Mūsu klienti