P. Koelju
Ugunskura iekuršana
Kādu vakaru skolotājs satikās ar mācekļiem un lūdza tiem iekurināt ugunskuru, lai būtu omulīgāka saruna.
– Redziet, garīgais ceļš ir kā šī uguns, kas deg mūsu priekšā, – ja cilvēks vēlas to iekurt, viņam jāsamierinās ar nepatīkamiem dūmiem, kas apgrūtina elpošanu un liek izsprāgt asarām. Šādi sevi apliecina no tumsas atbrīvotā ticība. Bet, ja uguns reiz iedegta, dūmi izgaist un spožas liesmas met gaismu visapkārt, dāvādamas siltumu un mieru.
– Bet, ja uguni iededz kāds cits? – jautāja kāds māceklis. – Ja viņš palīdz man izvairīties no kodīgiem dūmiem?
– Tad tas ir viltus skolotājs. Ja viņš spēj iekurt uguni, kad vien to vēlies, viņš to spēj arī nodzēst jebkurā brīdī. Un tā kā viņš tevi nav apmācījis, kā uguns kurama, tu tā arī paliksi mūžīgā tumsā.
