18. kamielis

Saulrieta laikā, kad saule jau tikpat kā bija norietējusi, kādā tuksneša ciemā uz sava kamieļa ieradās Gudrais. Viņš nokāpa no kamieļa un palūdza kādam ciema iedzīvotājam ūdens malku.
„Lūdzu!”- sacīja zemnieks un pasniedza gudrajam trauku ar ūdeni.
Gudrais izdzēra trauku. „Pateicos tev!” viņš teica. „Vai varu tev kā palīdzēt, pirms turpinu ceļu?”
„Vari”, atteica zemnieks. „Mūsu ģimenē izcēlies strīds. Es esmu jaunākais no trim brāļiem. Mūsu tēvs nesen nomira. Tas kungs paņēma viņa dvēseli. Visa viņa bagātība sastāvēja no neliela kamieļu ganāmpulka. Ja runāju precīzi – kamieļi ir septiņpadsmit. Savā testamentā Tēvs raksta, ka puse no ganāmpulka pienākas manam vecākajam brālim. Trešā daļa – vidējam brālim, bet viena devītdaļa man. Kā mums sadalīt septiņpadsmit kamieļus? Mēs nevēlamies nokaut dzīvniekus, jo dzīvi tie ir vērtīgāki”.
„Aizved mani uz tavu māju”, sacīja gudrais.
Iegājis mājā, viņš redzēja, ka pie pavarda sēž divi brāļi, atraitne un viņi kaislīgi strīdas. Jaunākais brālis tos pārtrauca un norādīja uz viesi.
„Nestrīdieties!” sacīja gudrais. „Domāju, es varēšu jums palīdzēt. Es uzdāvināšu jums savu kamieli. Un tad jums būs astoņpadsmit kamieļu. Pusi no kamieļiem saņems vecākais brālis. Viņš saņems deviņus dzīvniekus. Trešā daļa pienākas vidējam brālim – tas ir – seši kamieļi. Un vienu devīto daļu iegūs jaunākais brālis – tātad divus kamieļus.”
„Jā, bet kopā sanāk tikai septiņpadsmit kamieļi”, brīnījās jaunākais brālis.
„Tieši tā. Laimīgas sagadīšanās pēc, liekais kamielis izrādās tieši tas, kuru es uzdāvināju. Ja jūs to man atdotu, es varētu turpināt savu ceļojumu.”
Tā viņš arī izdarīja.

Ar ko NLP atgādina astoņpadsmito kamieli? To var izmantot jebkurā situācijā, kā to izdarīja gudrais, un ar tā palīdzību var ātri un vienkārši, uz visiem laikiem, risināt problēmu, bet pēc tam tas pazūd, it kā nekad nebūtu bijis…

Bruņurupuči līdz pašai apakšai…

Pieņemts uzskatīt, ka Viljams Džeims bija amerikāņu psiholoģijas tēvs. Kādu reizi viņš saņēma uzaicinājumu nolasīt Hārvardā lekciju ciklu pēc savas izvēles. Šīs lekcijas varēja noklausīties jebkurš. Pēc neilgām pārdomām viņš izvēlējās tiem laikiem (Šķiet pagājušā gadsimta sākums.) pietiekami drosmīgu tēmu - "Vai ir iespējams pierādīt Dieva eksistenci?"
Šī iemesla dēļ viņš ar bažām vēroja klausītājus. Pēdējā brīdī pa centrālo ieeju ieskrēja pavecāka lēdija un ieņēma vietu zāles centrā.
Kā vienmēr profesora lekcija ritēja spīdoši. Visu laiku viņš ievēroja, ka vecā kundze klausās ļoti uzmanīgi, šķiet lekcija viņai patika, piemēram, vietā kur neviens nesmējās viņa iesmējās. Viss bija kārtībā.
Pēc lekcijas beigām, kura, jāatzīmē, kā vienmēr tika ļoti silti uzņemta, izveidojās gara klausītāju rinda, kuri visi kā viens vēlējas uzdot profesoram jautājumus. Un, protams, rindas galā stāvēja vecā kundze. Kad pienāca viņas kārta, viņa droši paskatījās profesoram acīs un teica:
- Doktor, Džeimss, man ļoti patika Jūsu lekcija, taču man palika neskaidrs viens jautājums.
- Protams, kundze - jautājiet, - pieklājīgi atbildēja Viljams Džeimss.
- Lūk, doktor Džeimss, - viņa atbildēja, - ja jau Dieva nav, tad kā sanāk kad Zeme nenokrīt?
Džeimss ātri iedomājās, ka varētu izstāstīt sarunu biedrenei par centrbēdzes spēkiem un gravitāciju, taču nolēma atbildēt tā, lai labāk izprastu viņas uzskatus.
Viņš sacīja :
- Kundze, es atbildēšu uz Jūsu jautājumu, taču pirms tam es vēlētos uzzināt, Jūsu versiju par to kāpēc Zeme nekrīt.
- No ko, tas ir ļoti vienkārši. Doktor Džeimss, Zeme balstās uz milzīga bruņurupuča bruņām.
Mirkli profesors priecājās par tādu atbildi, tad, triumfa nojausmās uzdeva nākamo jautājumu:
- Tad ātrāk sakiet man, kundze, kas tad tur šo milzīgo bruņurupuci?!
- Nē, nē, nē! Doktor Džeimss, - atbildēja vecā kundze, - tā es neuzķeršos.
Tur ir bruņurupuči līdz pašai apakšai!"

* * *

Zem katra bruņurupuča ir vēl kāds bruņurupucis, to ir neizmērojams daudzums, jo tie ir līdz pašai apakšai. :)
Cilvēka spējas un iespējas ir kā bruņurupuči līdz pašai apakšai. NLP palīdz atklāt šos bezgalīgos resursus sevī un māca tiem piekļūt…