Pozitīvā domāšana – laiks ķerties pie darba. - Personības pilnveidošanas centrs
  • +37167292808
  • +37128336927

Viena diena aizstāj trijas tam, kurš visu prot izdarīt laikā. Ķīniešu sakāmvārds

Pozitīvā domāšana – laiks ķerties pie darba.

15.08.2007 Artūrs Zeltiņš,
Personības pilnveidošanas centra treneris - konsultants

Publicēts:
Žurnāls "Mistērija", 2007. gada augusts

Šodien par pozitīvo domāšanu daudz tiek runāts, rakstīts un reižu reizēm mācīts, ka domāt vajag pozitīvi. Jēdzienu „pozitīvā domāšana” izmanto pat politiķi cīņā par varu. Daļa cilvēku saprot, ko tas nozīmē un cenšas ikdienā cerēt uz to labāko, un tik pat liela vai pat vēl lielāka sabiedrības daļa uzskata, ka no domāšanas jau nekas nemainīsies, vajag darīt.
Ikdienā nereti dzirdam šādas frāzes:

  • Nav ko dienas laikā sapņot, ir jāstrādā!
  • No domāšanas vien nepaēdīsi!


Šiem apgalvojumiem pretī tiek likti –

  • Ja savu dzīvi neplānosi, neko vērtīgu nesasniegsi!
  • Cilvēka domām piemīt spēks piesaistīt noteiktus notikumus mūsu dzīvē, un ja mēs domāsim par pozitīvo, tad to arī piesaistīsim.


Kuram viedoklim pievienoties? Kuru no pusēm atbalstīt? Vai varbūt no šiem abiem pretējiem viedokļiem mēs varam izveidot savu, paņemot no katra to labāko un noderīgāko?
Katram cilvēkam ir sava dzīves pieredze, kas arī likusi pieņemt vienu vai otru pozīciju dzīvē. Un ja mēs spētu palikt malā sevī skaļi brēcošo domu par vienīgo patiesību, kas ir mūsu patiesība, mēs spētu saklausīt noderīgas atziņas arī pretējā lauciņā. Manuprāt, katra patiesība ir tikai puspatiesība, ja balstās tikai pati uz savu pieredzi un noliedz citas patiesības. Mans mērķis šajā rakstā ir savienot divus pretējos viedokļus un izveidot vienu, paņemot no katra to labāko un noderīgāko, t.i. savienot domas ar darbiem, un rosināt tūlīt rīkoties.
Tieši šis arī ir tas punkts, kurā abi viedokļi visvairāk saskaras. Tas, kā mēs rīkojamies, ir atkarīgs no tā, kā mēs domājam. Apstiprinājumus šim apgalvojumam varam redzēt ikdienā cilvēkos, sabiedrībā un sevī pašā. Pilnīgi visu – gan to, kā mēs izskatāmies, gan to, kur mēs dzīvojam – dzīvoklī vai privātmājā, gan to, kādu darbu mēs darām, kādus ienākumus saņemam – to visu mēs kaut kad agrāk esam izdomājuši. Veikalā esot, izdomājām, kāds apģērbs mums piestāv un nopirkām to. Ja paši īsti nezinājām, kas piestāv, palūdzām padomu kādam citam, bet arī to mēs esam izdomājuši, ka jāpalūdz padoms. Pēc augstskolas, izvēloties, kur mācīties tālāk vai strādāt, mēs atkal esam par to domājuši. Un tieši mūsu domāšanas rezultātā esam pieņēmuši lēmumus, kuri nosaka – cik laimīgi un veiksmīgi dzīvojam, cik labi protam veidot attiecības ar līdzcilvēkiem un cik finansiāli veiksmīgi esam.
Daļa cilvēku uzskata, ka daudz ko nosaka ārējie, no mums neatkarīgie apstākļi un citu cilvēku rīcība, bet reizē ar šo domu pieļauj, ka ārējie apstākļi viņus var ietekmēt un ar šo domu atļauj tam notikt. Tā vietā, lai uzņemtos atbildību un veidotu savu dzīvi, viņi kļūst par ārējo apstākļu upuriem. Sāk vainot visus, kas viņus negatīvi ietekmē, un tā jau atkal ir zināma veida domāšana – negatīvā domāšana.

„Neizglītotie parasti savās likstās vaino citus; iesācēji - paši sevi; pilnīgi izglītotie nevaino nedz kādu citu, nedz arī paši sevi.”

Epiktēts

No domām pie darbiem.

Tātad visu, ko mēs darām, nosaka domāšana. Bet ar domāšanu vien nepietiek. Lai kaut kas savu mērķu realizēšanā notiktu, mums ir arī jāveic noteiktas darbības.
Lai iegādātos jaunu automašīnu, nepietiks vien ar to, ka sēžam mājās, šķirstam žurnālus un domājam par dažādu automašīnu tehniskajiem parametriem. Ir jāiet uz autosalonu, jāiesēžas šajā mašīnā un jāsaprot, vai tā tiešām ir tā, ko es gribu. Jāpainteresējas pie paziņām vai tuvākajā autoservisā, ko viņi saka par šo sapņu auto. Jāpiesakās testa braucienam, un tad jau motivācija liks pašiem darboties ar 300 zirgspēku jaudu.
Burvju formula ir vienkārša – saprotiet, ko jūs vēlaties, formulējiet mērķi, un sāciet rīkoties. Jaunas idejas ieviesīs pārmaiņas mūsu dzīvē tikai tad, kad mēs izmainīsim arī savas darbības.
Pozitīvā domāšana nav tikai tukša fantazēšana par to, ko es labprāt kādreiz gribētu. Tas ir dzīvesveids, kurā es pats radu apstākļus, lai mani sapņi varētu piepildīties. Tā nav tikai domāšana, tā ir arī apzināta, mērķtiecīga rīcība savu sapņu piepildīšanā.

Kas notiek mūsu apziņā?

Ir zināmi likumi, pēc kuriem strādā mūsu apziņa. Liela nozīme ir tieši valodai un pat vienam vienīgam vārdam. Katram vārdam, ko mēs zinām, mūsu apziņā ir kāds tēls, kuru mēs atceramies, izdzirdot vai tikai iedomājoties šo vārdu. Izlasot turpmākos vārdus, pievērsiet uzmanību tam, kāds tēls uzplaiksnīs jūsu prātā – kaķis, kalns, māja. Visticamāk, ka prātā uz īsu mirkli pazibēja kāds reāls vai izdomāts kaķis, kaut kur redzēts kalns, viena vai vairākas mājas.
Viens no universālajiem likumiem ir – līdzīgs piesaista līdzīgo. Šis likums darbībā izpaužas tā – kad mēs esam koncentrējušies uz kādu noteiktu domu, tad pēkšņi mēs to ieraugām kaut kur sev apkārt. Tas notiek pats no sevis, bez jebkādas piepūles. Ja mēs nolemjam, ka gribētu iegādāties jaunu puķu podu, bet īsti vēl nezinām kādu, šis likums darbojoties liks man pamanīt visus puķu podus, kuriem iesim garām, gan veikalā, gan savrupmājās, gan dažādās iestādēs
Viena šī likuma izpausme ir arī, ka tas, par ko mēs domājam, palielinās. Un drīz vien mēs to vien redzēsim, kā visdažādākos puķu podus visapkārt. Tie savās vietās bija visu laiku, bet mums nebija vajadzības tos redzēt. Un, ja sāksim domāt par to, ka pēdējā laikā to vien redzam, kā tikai puķu podus, tad šī doma pastiprināsies un mēs redzēsim vēl vairāk puķu podus...
Labi vien būtu, ja šis likums darbotos tikai attiecībā uz puķu podiem. Tik pat spēcīgi tas darbojas arī citās dzīves jomās:

  • Ja mēs domājam par to, cik mums daudz jāstrādā, mēs piesaistām sev vēl vairāk darbus un pienākumus.
  • Ja mēs domājam par to, cik daudz nabadzīgu cilvēku ir mums apkārt, mēs saasinām savu uztveri un redzam vēl vairāk nabadzīgu cilvēku sev apkārt. Un tas visticamāk, nevairo mūsu labklājību.


Ir jāapgūst spēja domāt par to, ko tu vēlies, nevis ļaut, lai apkārtne nosaka tavu domāšanu. Daudziem tas ir viens no sarežģītākajiem darbiem – zināt savas vēlmes un pārvērst tās konkrētos mērķos.. Īpaši tad, ja tas, ko mēs gribam, ir pretstatā tam, ko mēs redzam. Labā ziņa ir tā, ka domāt labas domas par savām vēlmēm var iemācīties jebkurš. Ir tikai mazliet jāpatrenējas. Personības pilnveidošanas centra pieredze rāda apmēram 2 – 3 nedēļu laikā, regulāri vingrinoties, ikviens var iemācīties formulēt domas pozitīvi. Koncentrējoties uz to, ko mēs katrs vēlamies, mēs to sāksim redzēt sev apkārt. Ja mēs precīzi zināsim, kādu puķu podu vēlamies, drīz vien to veikala plauktā atradīsim. Zinot šos vienkāršos likumus, mēs varam sasniegt un iegūt savā dzīvē visu, ko vēlamies, vai arī nevēlamies. :)

Koncentrēšanās nozīme.

Pats galvenais, kas atšķir pozitīvu domu no negatīvas ir tas, uz ko mēs domājot koncentrējamies. Ir cilvēki, kuri, atrodoties lielās grūtībās, spēj saglabāt optimismu un dzīvesprieku, un citi cilvēki, nonākot daudz mazākās grūtībās, ātri sāks pārdzīvot par to, meklējot vainīgos, domājot, kāpēc ar mani tā atgadījās, utt. Ļoti daudz cilvēku, kuriem mēs pajautātu – „Ko tu vēlies?” tūlīt sāktu atbildēt –

  • „Es vēlos, lai man nebūtu tik slikta veselība.”
  • „Es negribu braukt ar tik vecu mašīnu.”
  • „Es tikai gribu tikt prom no šī bezjēdzīgā darba.”
  • „Es gribu, lai man nebūtu jāstrīdas ar savu dzīvesbiedru katru dienu”.


Pat ja mēs nelietojam nolieguma formu – „ne”, mēs joprojām varam būt koncentrējušies uz negatīvo –

  • „Es gribu atrisināt liekā svara problēmu”.

Katrā šajā negatīvajā izteicienā ir ietverts arī negatīvs tēls, kuru mēs ieraugām savā iztēlē. Un tūlīt sāk darboties iepriekš minētie likumi, kas liek šīm lietām parādīties mūsu dzīvē un palielināties.
Pirmais solis pozitīvajā domāšanā ir pārvērst negatīvo domu par pozitīvu –

  • „Es gribu būt vesels un enerģijas pilns.”
  • „Es vēlos skaistu, ērtu automašīnu, kas atbilst manai personībai.”
  • „Es gribu jēgpilnu, azartisku darbu, kurā es varu būt nozīmīgs visai pasaulei.”
  • „Es vēlos tuvas un savstarpēji atbalstošas attiecības ar savu dzīvesbiedru.”
  • „Es vēlos būt slaids, sportisks un veselīgs, un justies pārliecināts citu cilvēku sabiedrībā”.


Pievērsiet uzmanību, kādi tēli jūsu apziņā uzplaiksnīja, lasot šos apgalvojumus.

Vingrinājums.
Ja vēlaties, lai arī jūsu dzīvē notiktu pozitīvas pārmaiņas, apņemieties turpmākās septiņas dienas izpildīt šo vingrinājumu – katru reizi, pieķerot sevi domājam par to, ko jūs nevēlaties, pasakiet „STOP!” un tūlīt pat izdomājiet – ko es varētu gribēt tā vietā? Un precīzi noformulējiet pozitīvo apgalvojumu.

Emocijas dod enerģiju.

Mūsu domām un vārdiem klāt pievienojas arī mūsu emocionālais noskaņojums. Viena un tā pati doma var tikt izteikta mierīgi vai arī ar lielu emocionālo intensitāti. Emocijas ir tās, kas šo domu „atdzīvina”. Ar savām emocijām, mēs domai piešķiram spēku un enerģiju. Jo vairāk enerģijas mēs tajā ieliekam, jo spēcīgāk darbojas likums – tas, par ko tu domā, palielinās. Domāt un dzīvot pozitīvi nozīmē arī pastāvīgi būt pozitīvās emocijās, un mācēt ātri izkļūt no problēmu situācijām. To var iemācīties ikviens. Lai tas varētu notikt, atkal jāsāk rīkoties.

Daudz pozitīvas emocijas dod pavisam vienkāršs vingrinājums -
turpmāko 21 dienu, katru vakaru paņemt baltu labu un uzrakstīt vismaz 10 labus notikumus, kas ar jums šodien notikuši. Īpaši tad, ja šķiet, ka diena bijusi gana pelēka. Arī tad, ja šķiet, ka nekā nav, tomēr ņemt rokās pildspalvu un sākt rakstīt, kaut vai sīkumus.


„Galvenais līdzeklis, lai varētu priecīgi dzīvot, ir ticība, ka dzīve dota priekam.”

Ļevs Tolstojs

Notikumu plūsmas.

Katra mūsu doma iedarbina notikumu plūsmu, kas sāk plūst mūsu virzienā – notikumu virkni, kas atbilst mūsu domām. Ja mēs mainām savas domas, šīs plūsmas tiek pārtrauktas un mainītas. Tas notiek gandrīz momentāni. Tiklīdz mēs ieslēdzam sevī negatīvo domāšanu, mēs izvēlamies negatīvo plūsmu. Piemēram, no rīta padomājam, kāds ārā nepatīkams drūms laiks, un tūlīt pēc mirkļa apgāžam kādu trauku uz brokastu galda utt. Tiklīdz pārslēdzam savu uzmanību uz pozitīvām lietām, izvēlamies pozitīvo plūsmu, piemēram, par to pašu pelēcīgo dienu varam padomāt – „Jauka diena, lai pabūtu mājās un palasītu kādu labu grāmatu vai noskatītos kādu filmu”, un turpmākās darbības pavadīs patīkams miers.
Katrai mūsu virzienā vērstai notikumu plūsmai ir līdzvērtīga plūsma pretējā virzienā – prom no mums. Ja saprotam, kā tas darbojas, iegūstam spēcīgu līdzekli, lai koriģētu un vadītu notikumus mūsu dzīvē. Jo atkarībā no tā, kāda būs plūsma prom no mums, tai līdzvērtīgu plūsmu saņemsim pretī. Ko sēsi, to pļausi. Tā plūsma, kas plūst prom no mums, ir mūsu attieksme pret sevi, notikumiem un citiem cilvēkiem. Ja attieksme būs negatīva, noraidoša, mēs saņemsim līdzvērtīgu attieksmi pretī. Ir viena emocija, par kuru es gribētu pastāstīt īpaši, jo ar to mēs varam izvēlēties, ko saņemt no dzīves. Tā ir pateicība.

„Kas negaida negaidīto, tas neatradīs arī paslēpto un grūti atrodamo.”

Heraklīts

Pateicība.

Pateicība ir tā emocija, ar kuru mēs varam pārvaldīt notikumu plūsmas. Japāņu zinātnieka Masaru Emoto pētījumā par informācijas ietekmi uz ūdens kristālisko struktūru, tieši pateicības emocija radīja visskaistāko un sarežģītāko ūdens kristālu. Pateicība ir ārkārtīgi stipra emocija, un to ir vērts iemācīties apzināti savā dzīvē izjust. Pateicība ir enerģija, kuru mēs sūtām prom no sevis, kuru mēs izstarojam ap sevi apkārtējā telpā. Un līdz ar to arī aktivizējam pretējo notikumu plūsmu savā virzienā. Ja esam pateicīgi par kādu notikumu, mēs atļaujam savā dzīvē ienākt vēl vairāk šādiem notikumiem. Ja esam pateicīgi par to, ka mums ir brīnišķīgas attiecības ar kādu cilvēku, mēs aktīvi izvēlamies šo notikumu plūsmu arī turpmāk, un tā var pat vēl vairāk palielināties. Ja esam pateicīgi par to, ka mums ir aizraujošs darbs, kurā varam sevi piepildīt, tad aktivizējam plūsmu, lai saņemtu vēl vairāk to labo, par ko esam pateicīgi.
Tas par ko domājam, palielinās. Mēs paši varam izvēlēties, ko gribam palielināt savā dzīvē.

Vingrinājums.
Paņem papīra lapu, pildspalvu, un sāc rakstīt: „Es esmu pateicīgs par to, ka man ir...”. Katru teikumu iesāc tieši ar šiem vārdiem, un tālāk turpini uzskaitīt, kas tieši tad tev ir! Jo vairāk lietu atradīsi, par ko pateikties, jo stiprāk sajutīsi, kā pats vari veidot savu dzīvi! Padomā, vai visās dzīves sfērās esi uzrakstījis kādu pateicību, lai kaut kas netiktu atstāts novārtā. Lai būtu vieglāk izpildīt šo vingrinājumu, piedāvāju internetā ielādēt (spiest šeit) uzdevuma veidlapu, kuru būtu vēlams aizpildīt katru dienu vienu vai divas nedēļas. Sakopējiet vairākus eksemplārus, lai katrai dienai būtu savs. Un pēc 2 nedēļām, varēsiet pats izdarīt secinājumus par to vai ir nejaušību mūsu dzīvē.


Es ticu, ka atklāsiet to, ka nejaušības radām mēs paši!

<< atpakaļ

Citi raksti

Mūsu klienti