Sēņojot putnus neredz - Personības pilnveidošanas centrs
  • +37167292808
  • +37128336927

Viss, kas tev jādara – jāzina, kurp tu ej. Atbildes īstajā laikā nāks pašas. Erls Naitingeils

Sēņojot putnus neredz

02.05.2010 Indra Melbārde
Personības pilnveidošanas centra direktore,
neirolingvistiskās programmēšanas (NLP) trenere

Latvijā negatīvisma kritiskā masa jau gana liela – gan psiholoģiski, gan fiziski cilvēkiem ir grūti izturēt negatīvo realitāti, kuru pastiprina negatīvas informācijas plūsma masu informācijas līdzekļos. Cilvēki ir izslāpuši pēc labām ziņām un gaida, kad kāds teiks „Jūs varat! Gaisma tuneļa galā ir!”. Bet var negaidīt vadoni, var katrs pats sevi uzmundrināt un palīdzēt meklēt risinājumus arī citiem cilvēkiem, var meklēt pozitīvi domājošus domubiedrus un apzināti veidot pozitīvu vidi. Labs vārds, laba saruna nemaksā neko.


Skaidrs, ka ir jādzīvo un jārīkojas citādāk nekā līdz šim, bet – kā? Kā izkļūt no emocionālās bedres? NLP māca, ka problēmas ir neveiksmīgi formulēts uzdevums. Pajautājiet sev, kurš vārds izraisa patīkamākas emocijas – „problēma” vai „uzdevums”? Ieklausieties savās izjūtās. Problēma – zaudēts darbs, uzdevums – atrast labi apmaksātu darbu man interesantā profesijā. Problēma – nepārtraukta negatīvas informācijas plūsma, uzdevums – kā iemācīties saskatīt pozitīvo it visur, pat krīzē, kur to var iemācīties.

Pietiek runāt par to, cik grūti, pašam sev jānoformulē, ko gribi vietā! Jāapklusina iekšējais kritiķis un vaimanātājs. Ejot uz mežu ar mērķi sēņot, fokusējam uzmanību uz sūnām, domājam par baravikām, bet diez vai pamanām riekstus kokos, sārtus pīlādžus un putnus zaros. Pacelt acis uz augšu un ieraudzīt debesis nemaksā neko. Kamēr fokusēsim uzmanību tikai uz krīzes laika grūtībām un problēmām, tikmēr tās arī pārsvarā saskatīsim dzīvē. Sāksim domāt par to, ko vēlamies, atļausim kaut vai pasapņot par to, ko sagaidām no pēckrīzes laika! Naivi būtu domāt, ka krīze pazudīs pati no sevis un būs kā iepriekš. Bet tas labi! Tagad katrs pats var domāt, uzņemties atbildību par to, ko darīt, lai pārkārtotos un rastu prieku no mazām lietām, ko pirms tam pat neievēroja.

Politiķu ciniskās pozitīvisma kampaņas Latvijā jēdzienam „pozitīvā domāšana” ir piešķīrušas nievājošu niansi un daudzus tracina. Manuprāt, pienācis laiks pozitīvo domāšanu celt saulītē, jo var gadīties, ka daudziem tas šoziem būs vienīgais veids, kā izdzīvot – saglabājot gaišu skatu uz dzīvi, risinājumu šķietamā bezizejā atrast vieglāk. Paliekot viens pret vienu ar krīzi, vaimanāšana un vainīgo meklēšana labu rezultātu nekad nedod. Noskaņojot savu domāšanu uz pozitīvisma un risinājuma meklēšanas viļņa, tiek iedarbināti dziļi zemapziņas procesi un radītas pozitīvas vibrācijas. Kad cilvēks ir pārguris no grūtībām, kad nomāc neziņa un nav stabilitātes, viņam ir divas iespējas – sasparoties vai padoties. Un tas ir katra paša ziņā. Cilvēka iekšējais potenciāls ir fantastisks! Risinājums ir vienmēr. Nereti tieši krīzes apstākļi ir nozīmīgs impulss lieliskiem pavērsieniem.

Latvijā joprojām ir miers, fantastiski dabas resursi, nav postošu mega katastrofu, nav zemestrīces, nav briesmīgu masveida slimību. Latvija ir vieta, par kuru daudzi mūs var apskaust. Krīze pašlaik ir daudzviet pasaulē. Mūsu situāciju pasliktina izteikts negatīvisms, pasivitāte, pašapziņas trūkums. Dubļiem tiek apliets ikviens, kurš cenšas situāciju vērst par labu, darboties. Negatīvās domāšanas metaprogramma svin savu postošo uzvaru. Tas ir jāmaina! Apzināti jākultivē pozitīva domāšana. Jāveicina pozitīvas domāšanas pamatprincipu mācīšana jau bērnudārzā, jāorganizē masveida apmācība plašai sabiedrībai, jāveic kardinālas pārmaiņas izglītības sistēmā. TV un radio vairāk ir jābūt tādiem radījumiem, kā „Latvija var!” Ir jāstāsta par cilvēkiem, kas atgriezušies Latvijā, jo apzinās, ka viņu dzimtene ir šeit. Šī valsts jārada un jāveido mums pašiem, nevis iebraucējiem, viesstrādniekiem. Ticu, ka Latvijas cilvēkos ir liels potenciāls, aizvien vairāk cilvēku meklē domubiedrus, grib sadarboties un meklēt risinājumus.

Citi raksti

Mūsu klienti