Kā distancēties no emocijām - Personības pilnveidošanas centrs
  • +37167292808
  • +37128336927

Lielas durvis tur mazas eņģes. Viljams Klements Stouns

Kā distancēties no emocijām

09.10.2012 Lauma Lūse – Kreicberga
Konsultē Personības pilnveidošanas centra vadītāja,
personīgās meistarības trenere Indra Melbārde

Dažkārt esam nesavaldīgas, sakām visu, kas uz mēles, skaļā balsī un uzreiz, nepadomājot par sekām. Kā gan tik sievišķīgām būtnēm, kādas mēs visas esam, jebkad iemācīties kontrolēt savas emocijas? Bet tas ir iespējams!

Publicēts:
Žurnāls "UNA" 2012. gada oktobris

Emociju nezūdamības likums
Reiz viena psihoterapeite pateica vārdus, kas iespiedušies manā atmiņā – „ja tu noklusē kādu pāridarījumu, domājot, ka gan jau būs labi, gan jau pāries, tad zini – attiecībā uz emocijām darbojas emociju nezūdamības likums, nekur tās neizgaist!” Viņa, protams, teica, ka normāli konflikta situācijā ir runāt, taču, pieņemot, ka mēs visas tomēr sākumā cenšamies runāt, paliek turpmākās izvēles dilemma – raudāt, kliegt, parādot savu vājumu, vai tomēr norīt šo „krupi”? Jo, kā zināms, diemžēl bieži ar runāšanu nekas nav līdzams – otrs uzvilcies, viņam ne silts, ne auksts no argumentiem, nemaz netaisās aizdomāties par manu sagrauto sirdsmieru. „Ja jāizvēlas starp klusēšanu un kliegšanu, labāk tomēr kliegt!” – speciāliste norādīja. Jo norijot aizvainojumu un aizturot dusmas, tu nejauši pati vari kļūtu par agresoru, sākot klupt krāgā kādam citam, vai arī tevi pašu var skart „vēdergraizes” – neizskaidrojama trauksme, mazvērtības sajūta, varbūt pat sākties veselības problēmas.

Kopš tās sarunas esmu domājusi, vai maz ir iespējams nepieļaut situāciju, kad kāds pret mani paceļ balsi, kaut ko bezsakarīgi pārmet un izlādē savu neapmierinātību. Jo es patiešām netaisos neko norīt, bet arī kliegt negribu. Un, izrādās, atbilde tālu nav jāmeklē. Tā ir māka distancēties no nepatīkamām situācijām, spēja neielaist sevī dusmas (un tad arī nebūs tās ne jānorij, ne jāizkliedz!), un labā ziņa ir tā, ka to var iemācīties ikviena no mums!

Konfliktā vai jūras krastā?
Spēja valdīt pār emocijām un kļūt par to pavēlnieci ļauj dzīvot vieglāk. Un arī gudrāk. Bet varbūt ir situācijas, kad paškontrole tomēr ir pilnīgi lieka? – draudzene pasviež jautājumu pirms dodos uz sarunu ar personīgās meistarības treneri Indru Melbārdi. „Protams! Seksā!” – Indra smejas. Un tikai. Pārējās situācijās būsi tikai ieguvēja, ja komunikācijā iemantosi emocionālo inteliģenci un mācēsi distancēties vai disociēties no nepatīkamiem notikumiem. Šis ir stāsts par prasmi „necepties”, kad ir nepatīkams notikums un neļaut negācijām ņemt virsroku, un prasmi pilnībā izbaudīt tos brīžus, kad ir labi. Par prasmi pārvaldīt savas emocijas, būt par saimnieci šajā emociju virpulī un visu enerģiju izmantot savā labā.

Ikvienai no mums piemīt prasme būt emocionālai – redzēt, dzirdēt, sajust un pārdzīvot – gan labo, gan slikto. Mēs, sievietes, patiešām esam lielas meistarienes izdzīvot emocijas! Bet mums piemīt arī prasme uz notikumiem skatīties distancēti – redzēt, dzirdēt, bet nejust un nepārdzīvot, skatīties uz sevi vai situāciju no malas. Kopš bērnības esam iemācījušās pielietot pirmo prasmi, kamēr otrā bieži vien nav attīstīta. Ja palūkotos uz citiem cilvēkiem, mēs redzētu, ka pret vienu un to pašu notikumu katrs reaģē citādāk – piemēram, saņemot pārmetumu lavīnu, viens izplūst asarās, cits paceļ balsi, bet vēl kāds cits sēž tādā pozā, it kā sēdētu jūras krastā un tālumā vērotu palmas. Pēdējais vai nu ir nejūtīgs, ar biezu ādu, vai arī iemācījies prasmi disociēties un paskatīties uz notikumu it kā no malas.

Kā iemācīties disociēties?

  • Vispirms asociējies.

Atslēgas vārdi – REDZU, DZIRDU, SAJŪTU.
Vienkāršs piemērs. Eju pa ielu, līst lietus, dzirdu lietu, redzu ūdens šaltis, sajūtu miklās rudens smaržas, sajūtu mitrumu.
Tas nozīmē, ka vispirms tu mācies sajust šo brīdi šeit un tagad, vislabāk to darīt, kad ir pozitīva diena, prieka pilns mirklis. Tas ir stāsts par prasmi dzīvot tagadnē un novērtēt to. Piemēram, tu esi paaugstināta amatā, tu dzer kafiju un runā ar draudzeni. Tu izbaudi šo mirkli. Viss pārējais tobrīd ir sekundārs – gan tas, ka ap brokastu laiku nokrita telefons uz grīdas, gan tas, ka vakar juties nelaimīga, gan tas, kas notiks vēl šovakar.

  • Un tieši tāpat var iemācīties disocēties.

Atslēgas vārdi – REDZU, DZIRDU, REDZU SEVI NO MALAS.
Vienkāršs piemērs. Es redzu sevi no malas, kā eju pa ielu, man ir lietussargs, varu iztēloties, kā līst lietus, bet manī ir izslēgtas emocijas. Es redzu to kā kino, esmu distancēta.
Katra no mums, visticamāk, ir piedzīvojusi ārkārtas situāciju, kad negaidīti notiek kaut kas slikts. Piemēram, pēc autoavārijām daudzi atzīst, ka vispirms rīkojušies, pieņēmuši racionālus lēmumus un tikai pēc tam „atnākušas” emocijas. Tāpat ir ar ikdienas kašķiem – nepatīkamu sapulci darbā, kašķīgu cilvēku uz ielas, pārmetošiem vecākiem mājās. Kad uztraucamies, darbības ir automātiskas un neapzinātas, rīkojamies tā, ka nereti pēc tam nožēlojam. Taču zemapziņa izvēlējusies tobrīd labāko variantu, tāpēc sev pārmest, ka retu reizi esi sadusmojusies un sakliegusi, nevajag, tāpēc atcel visus pašpārmetumus pret sevi, bet ir vērts to situāciju izspēlēt vēlreiz, paskatoties uz to no malas – kā būtu bijis, ja es būtu rīkojusies citādāk. Tādā veidā mēs savai zemapziņai dodam jaunu rīcības variantu – nevis kā nevajadzēja darīt, bet kā vajadzēja. Rezultātā – ja kādreiz tev būs līdzīgs stresa mirklis nākotnē, ir daudz lielāka iespēja, ka tu ātrumā atradīsi labākos variantus. Kā sākt distancēties jeb disociēties?

  • Vislabāk to sākumā darīt pavisam ikdienišķā situācijā, kad tev ir laiks un vari noskatīties kādu neitrālu situāciju no malas. Piemēram, kā izskatās šobrīd, kad sēdi automašīnā no malas – no iedomāta fotogrāfa rakursa.
  • Nākamais solis – savāc visus dienas labos notikumus filmiņā un vakarā noskaties, it kā sēdētu kinoteātrī.
  • Un tad, kad esi „noskatījusies” visus labos dienas notikumus atļauj sev asociēties ar tiem – vēlreiz izdzīvo, izbaudi, sakopo visas labās dienas emocijas un esošajās emocijās atceries vienu nepatīkamu notikumu un paskaties uz to kā uz bildīti pie sienas (ar skatu no malas) – kas notika? Kāpēc notika? Ko tu būtu varējusi darīt citādi?
  • Nākamais solis – mēreni sliktā situācijā pamēģini paskatīties uz konkrēto situāciju no malas – kā tas šobrīd izskatās kopumā, kā tu tajā brīdī izskaties, varbūt pamanīsi, ka sēdi sagumusi, nepārliecināta. Paskaties ar interesi – kas te notiek? Kāpēc notiek? Pajautā sev – kas šajā situācijā būtu noderīgi, lai notikumi risinātos tavā labā, lai tu labi justos? Tā var iegūt pilnīgu informāciju, ko negūstam, ja esam pilnībā asociējušies ar savu tēlu.
  • Bezkaislīgi disociēties var gan ar mirkli tagadnē, gan arī atceroties negatīvus pagātnes notikumus un domājot par nākotni. Tu izspēlē situāciju, kādu scenāriju tu gribētu, kā pati rīkotos – cik pašapzinīgi, cik pārliecināti, ar kādu smaidu. Redzi un dzirdi sevi veiksmīgu it kā no malas. Tādā veidā mēs apmācām savas smadzenes labākam rīcības variantam nākotnē.
  • Svarīgi vispirms aktivizēt visu labo, bet uz slikto skatīties no malas. Pamazām var iemācīties uz visiem negatīviem notikumiem skatīties distancēti, bet visus pozitīvos piedzīvojumus emocionāli izdzīvot!

5 ātri un vienkārši paņēmieni

  1. Visvienkāršākais paņēmiens, kā distancēties no negatīva cilvēka – priekšā sakrustot rokas. Būs vieglāk izturēt negācijas, bet atceries – ikdienas komunikācijā sarunas laikā aizvērta ķermeņa poza nav vēlama.
  2. Stresa situācijā iedomājies, ka atrodies stikla traukā vai starp tevi un otru cilvēku (vai situāciju) ir stikla siena un tevi neviens nevar aiztikt un tu esi situācijas vērotāja. Tu redzi un dzirdi, bet cauri stikla barjerai netiek negatīvās emocijas.
  3. Iedomājies, ka šo situāciju vēro kinoteātrī kā filmu par sevi, vislabāk, ja tā ir melnbalta.
  4. Izmanto Skārletas metodi – „es par to domāšu rīt”.
  5. Pārnākot mājās, ieej dušā – ūdens aizskalo daudz negāciju.

Knifs
Kad esi iegrimusi sajūtās un emocijās – gan pozitīvās, gan negatīvās – acu skatiens ir nolaists uz leju. Bet, kad redzi situāciju no malas, kad esi disociēta, acis ir paceltas uz augšu. Pēc tā var noteikt, kad otrs ir iegrimis emocijās un kad atsvešināti lūkojas uz notiekošo. Dažkārt, kad esi emocionāli satraukusies, palīdz vienkārši pacelt savu acu skatienu uz augšu un distancēties. Kad tava draudzene par kaut ko ir satriekta, ar augšup vērstu rokas kustību vari „pacelt” arī viņas skatienu uz augšu un mudināt paskatīties uz situāciju no malas.

Notestē sevi

Kāda tu esi?
Prasme asociēties un disociēties piemīt mums pilnīgi visiem. Bet visus cilvēkus var iedalīt četrās grupās. Ja apzinies, kurai grupai piederi vairāk, vari izdarīt secinājumus un izvēlēties citu stratēģiju. Dzīves laikā mēs katra maināmies, varbūt no pirmās esam iestigušas otrajā. Protams, lomu nospēlē arī raksturs, dažkārt vecums, visbiežāk cilvēku loks, kas ir mums apkārt. Lai pārietu no vienas grupas uz otru, var mācīties apgūt jaunas prasmes – praktiski vingrinoties vai mācoties sevis pilnveidošanas kursos un attīstot pozitīvo domāšanu.

1. Sieviete, kas asociējas gan ar pozitīvo, gan negatīvo pieredzi.
Viņa ir emociju cilvēks, kas lieliski prot asociēties gan ar labām emocijām, gan sliktām – turklāt gan pagātnē, gan tagadnē, gan nākotnē. Viņa var itin bieži filmās apraudāties un pārdzīvot otra cilvēka nelaimes kā savējās, viņa, atceroties laimes mirkļus, jau atkal raud. Šīs sievietes bagātība ir emocijas. Ir gan arī mīnusa puse – viņa vāji kontrolē emocijas un ir emocionāli atkarīga no dzīves situācijām un notikumiem, kā arī no citiem cilvēkiem. Jo viņa tiem līdzi dzīvo ļoti spilgti un emocionāli. Diemžēl ar šādām sievietēm ir daudz vieglāk manipulēt – pietiek radīt nepatīkamu situāciju un viņa uz līdzenas vietas ir izsista no sliedēm.

2. Sieviete, kas disociējas gan no pozitīvās, gan negatīvās pieredzes.
Viņa dzīvo ar vēsu prātu un viegli māk distancēties – tas ir ierasts viņas ikdienas stāvoklis. Viņai viegli padodas uz notikumiem paskatīties no cita skatupunkta, un tā ir viņas stiprā puse, jo krīzes brīžos var pieņemt ļoti efektīvus lēmumus. Mīnuss ir tas, ka viņai nav emociju, tāpēc nespēj izbaudīt skaistus pārdzīvojumus. Nekas pa īstam viņu neuztrauc. Dažkārt šķiet, ka dzīves baudas un īstā dzīve viņai paiet garām. Dzelzs lēdija.

3. Sieviete, kas labi sajūt negatīvus notikumus, bet disociējas no pozitīvas pieredzes.
Kad kādam ir slikti, viņa ir liela meistare būt klāt, pārdzīvot un līdzi just, bet tiklīdz notiek kaut kas labs, tas viņai aiziet garām kā pīlei ūdens, it kā labais šajā pasaulē uz viņu neattiektos. Šādus cilvēkus neuzrunā komplimenti, tie norit gar viņiem kā rasas lāses. Savukārt, kad viņai kāds pārmet, ka šodien kaut kas nav izdarīts, viņa to ļoti viegli uztver, pārdzīvo. Viņai ir diezgan izteikta negatīva domāšana, ar šādiem cilvēkiem ir grūti apkārtējiem, jo viņi pārsvarā saskata slikto, ar laiku attīsta īstu ciešanu kultu. Dažreiz par tādu gribas teikt – profesionāla cietēja.

4. Sieviete, kas māk viegli asociēties ar patīkamiem notikumiem un gūt no tiem baudu, un meistarīgi māk disociēties no sliktām situācijām.
Kā zināms, sarežģītu situāciju, skatoties no malas, risināt ir vieglāk, nekā esot stresā un negatīvās emocijās. Dažkārt, kad kāds viņai prasa: „Kā tu vari būt tik mierīga?”, bet viņa atbild: „Bet ko man dotu asaras? Ir mērķtiecīgi jāatrisina situācija ar vēsu prātu.” Veiksmīga cilvēka modelis ir tieši šis ceturtais tips – šī sieviete izbauda dzīvi, un paļāvīgi tic, ka nākotnē būs labi, viņa pieņem negatīvās situācijas, bet māk uz tām paskatīties no malas un krīzē pieņem vislabākos lēmumus. Pozitīvos notikumus viņa izdzīvo un izbauda pilnībā, jo prot baudīt mirkli „šeit un tagad”.

Kurai vieglāk?
1. situācija. Priekšnieks darbā, mamma vai dzīvesdraugs mājās paceļ balsi. Vieglāk šajā situācijā būs otrajam un ceturtajam tipam, viņiem tas būs kā pīlei ūdens. Interesants fakts – ja pārmetumi un tīši „uzbraucieni” ir realitāte ilgstošā laika periodā, vairumam cilvēku, ja nevar mainīt situāciju ieslēdz pašsaglabāšanās taktiku – distancēšanos. Rezultātā prasme disociēties attīstās dabiskā veidā. Par tādiem cilvēkiem saka, ka viņi paliek it kā nejūtīgi. Jā, man darbs ir vajadzīgs, un es iemācos nepārdzīvot. Jā, vecākus es neizvēlējos, un iemācos neņemt viņus galvā. Bet ne visiem tas ir dots! Visgrūtāk šajā situācijā ir emocionālam cilvēkam. Vieglāk būs tam, kurš spēj uz nepatīkamo skatīties no malas. No otras puses – kad priekšnieks slavē, tad vajag ar pateicību pieņemt, izdzīvot un izbaudīt mirkli.

2. situācija. Tavā visaizņemtākajā dienā salūzt mašīna. Emocionālā sieviete raud. Kāds ir labums no šādas stratēģijas? Dažkārt gribas, lai kāds pažēlo. Starp citu, tas ir arī vieglākais veids, kā saņemt palīdzību. Ne jau vienmēr cilvēki grib pārvaldīt savas emocijas. Zem ilgstošām negatīvām emocijām rodami slēptie patiesie nolūki, sekundārie izdevīgumi. Ceturtais tips šajā situācijā izmantos veiksmīga cilvēka stratēģiju, uzdodams sev jautājumus – ko es no šīs situācijas varu mācīties un kā es rīkotos līdzīgā situācijā? Tagad ir jāpieņem lēmums, bet, kā es faktu, ka ir saplīsusi mašīna, varu izmantot savā labā. Vissvarīgākais ir izdarīt veselīgus secinājumus par krīzes mācībstundu, taču tas viss parasti nāk caur distancētu prātu.

3. situācija. Ir notikusi šķiršanās, tevi ir pametis vīrs. Protams, ir emocijas! Nepatīkamas emocijas ir dabisks process. Tas nenozīmē, ka ceturtā tipa cilvēki nekad neraud. Jāļauj tam trauciņam, kas jāizraud, piepildīties. Kādai, tas ilgs vienu nedēļu, kādai mēnesi, kādai gadu, kādai visu mūžu. Kad nonākam krīzē, svarīgi, cik ilgi tajā atrodamies – vai bedre izskatās kā burts U, vai kā burts V, vai arī L, kad cilvēks bedrē atrodas visu atlikušo dzīvi. Kā vienmēr – vieglāk ir ceturtajam tipam tikt galā ar situāciju. Trešajam tipam labākās zāles ir attīstīt sevī pozitīvo domāšanu, pierast pie labām emocijām, kaut vai sākt ar to, ka sarakstīt, kas ik dienu labs noticis viņu dzīvē. Bet interesanti, ka bieži vien viņi nemaz negrib mainīties. Un konkrēti šajā situācijā, kad viņu pamet vīrietis, viņa turpina sludināt, ka visi viņi ir nelieši...

3 risinājumi, pabīdot emocijas malā

Piecas minūtes paklusēt
Aiga norāda, ka parasti saka visu, kas uz mēles, bet toreiz izlēma nespļaut uguni uzreiz, ievilka elpu, apdomāja, ka taisnība varētu būt abām, un pēc piecām minūtēm pateica savai draudzenei, kā jutusies pēc „uzbrauciena”. Pati Aiga priecājas, ka biju gudra un pagaidījusi nedaudz, arī draudzene teica: „Cik forši, ka mēs varam tik mierīgi un normāli visus pārpratumus atrisināt”.

  • Secinājums. Mazliet iepauzējot, var atrast labāko risinājumu situācijas risināšanā, jo emocijās pateikto vairs nevar salasīt atpakaļ. Nekas labāks par atklātu izrunāšanos nav izdomāts!

Taktika – nogaidīt stundu
Marita atzīst, ka izraudzījusies taktiku pēc „uzbrauciena” nogaidīt stundu. Jā – pirmajā mirklī var likties, ka iestājies pasaules gals, bet bieži vien pēc tās stundas viņa saprot, cik labi, ka neko nav pateikusi, ka nav ļāvusies emocijām, jo tas viss pēc nieka stundas šķiet pupu mizas.

  • Secinājums. Svarīgi atbildēt uz jautājumu, vai viņa „cepas” un šīs stundas laikā uzvelkas, vai iekšēji kliedz, vai nomierinās. Ja emocijas klusējot tiek sakāpinātas – šis risinājums nav labvēlīgs. Bet varbūt viņa ir iemācījusies būt nepatikšanās un neļaut negācijām ņemt virsroku – uz visu skatīties distancēti un mierīgi pieņemt vislabākos lēmumus. Stundas laikā var daudz ko pārdomāt, paskatīties uz situāciju no malas un pieņemt, ka varbūt otram bija taisnība vai pamats pārmest.

24 stundu noklusēšanas likums
Justīne ievēro pašas izdomātu 24 stundu noklusēšanas likumu. Par ikvienu viņai svarīgu tēmu, lēmumu vai uzdevumu viņa domā diennakti, un, ja pēc tam tas vairs nešķiet svarīgi, aizmirst. Tieši tāpat viņa rīkojas krīzes mirkļos. Viņa gan atzīst, ka dažkārt piecas reizes noklusē un vienā dienā burtiski izsprāgst viss noklusētais.

  • Secinājums. Kas notiek, ja norijam emocijas? Apspiestās emocijas gruzd, paliek aizvainojums, transformējas mazvērtībā un visbeidzot stress var pamatīgi ietekmēt veselību.

 

Citi raksti

  • Kā distancēties no emocijām

    Dažkārt esam nesavaldīgas, sakām visu, kas uz mēles, skaļā balsī un uzreiz, nepadomājot par sekām. Kā gan tik sievišķīgām būtnēm, kādas mēs visas esam, jebkad iemācīties kontrolēt savas emocijas? Bet tas ir iespējams!

  • Zaļā gaisma Sapņotājai

    Sapņotāja ir katrā no mums, tikai ir vēl arī citi personāži, kas viņu pabīda maliņā – Reāliste un Kritiķe. Kā neļaut šīm divām haizivīm apēst sapņus?

  • Ķermenis jūsu garīgās pasaules skatuve

    Domājot pozitīvi, galvas smadzenēs vairojas laimes hormoni, dzīves kvalitāte, sokas darbos, attiecībās, rodas konstruktīvas idejas, nostiprinās imūnā sistēma, bet bailes, dusmas, aizvainojums spiež uz mugurkaulu – ķermenis saliecas Kvazimodo pozā, tiek bloķēti enerģētiski svarīgi punkti un sākas virkne veselības problēmu. Viss galvā!

  • Meditācija, mandarīni un SPA

    Kādu dienu nolēmu apstāties savā dzīvēs skrējienā un iemācīties meditēt. Taču plašājā piedāvājumā momentā apjuku, sāku stresot, domu karuselis atgriezās un beigās sanāca vien „čiks”. Kā tad īsti nomierināt prātu?

  • Kad sapņi piepildās

    Indra Melbārde, Personības pilnveidošanas centra direktore, sertificēta NLP trenere, praktizējošs koučs, ir apbrīnojami zinātkāra sieviete. Ne velti sarunu ar Indru publicējam jaunā gada sākumā, jo viņa iedvesmo un pierāda, ka sieviete var mainīt savu dzīvi pati!

Mūsu klienti