Indra Melbārde
Prasme izteikt kvalitatīvu vērtējumu
Publicēts:
Žurnāls "Mistērija" 2004. gada jūnijs
"Katra cilvēka rīcības pamatā ir kāds pozitīvs nodoms.. Vieglāk un patīkamāk ir reaģēt uz pozitīvu nolūku, nekā uz sliktu rezultātu."
Roberts Dilts
Ikdienas savstarpējās attiecībās mums bieži nākas izteikt vērtējumu par citu cilvēku rīcību un arī pašiem uzklausīt tuvinieku vai kolēģu izteikumus par kādu mūsu darbību, vai bezdarbību. Piemēram, kolēģis, nav savlaicīgi izpildījis kādu uzdevumu, vai mūsu pusaudzis mājās visu pēcpusdienu ir izklaidējies ar draugiem un virtuve palikusi nesakopta. Nepieciešams reaģēt. Kādam varbūt ienāca prātā, ka kolēģim korekti jāizsaka aizrādījums vai kritika, bet tīnis pelnījis pamatīgu vēju…
Jāatzīst - ikdienā bieži izmantojam kritiku. Nereti vislabāko nodomu vadīti vecāki, skolotāji kritizē skolēnus. Mērķis ir saprotams un cilvēcīgs - norādīt uz kļūdām, lai nākotnē labotos.
Jau bērnībā vairums bērnu apgūst savdabīgu iemaņu- kritizēt, norādīt uz nepilnībām. Kāda mana klausītāja , starp citu - ļoti rūpīga mamma saviem bērniem, pedagoģe, apgūstot tēmu par kvalitatīva vērtējuma izteikšanu, izstāstīja šādu gadījumu. Kādu dienu viņas meita, sākumskolas skolniece, pildot mājas darbus , pacilāta lūgusi mammai uzrakstīt kādas ir meitas pozitīvās rakstura īpašības. Un māmiņa bija patiesi samulsusi, jo pirmās domas, kas ienāca prātā - kādas gan pozitīvās īpašības? Lai izaugtu krietns cilvēks, meitai jāiemācās tikt galā ar hronisko nekārtību, jāizskauž nesavaldība un vēl daudz jāstrādā , lai mājas darbi nebūtu grūti salasāmi utt.
Šis ir piemērs, kā daudzi cilvēki ikdienā savu vērtējumu par kādu rīcību formē , pamatojoties uz to, ka jācīnās ar kaut ko. Un neviļus norāda uz nepilnībām, tās akcentē.
Atcerieties , kā skolotājs laboja mūsu mājas darbus - ar sarkanu tinti rūpīgi norādot uz kļūdām. Kā skolēnu rakstu darbu burtnīcās ir vairāk - norādes uz kļūdām vai norādes uz veiksmēm, uzslavas? Kā skolēnu dienasgrāmatās ir vairāk - negatīvas piezīmes vai uzslavas un skolotāja ziņojumi vecākiem par veiksmēm, sasniegumiem, izaugsmi? Kam darba apspriedēs pievēršam lielāku uzmanību - veiksmēm, konstruktīviem priekšlikumiem un jaunu virzienu noteikšanai vai kritikai un norādēm uz nepilnībām?
Mūsdienās vēl sastopami vadītāji, kas uzskata - kāpēc ir jātērē laiks , vārdi, enerģija, lai izteiktu atzinību, ka cilvēks labi izdarījis savu darbu? Bet, lai norādītu uz trūkumiem par viņa darba pienākumu pildīšanu, atrast vājās vietas un pat brīdināt par iespējamām neveiksmēm - tam laiks vienmēr atradīsies, tas ir ļoti svarīgi darba kvalitātes paaugstināšanai…
Kritika un prasme izteikt kvalitatīvu vērtējumu ir divas pavisam dažādas lietas.
Piedāvāju uz jautājumu kā izteikt vērtējumu par jebkuru rīcību, paskatīties no neirolingvistiskās programmēšanas (NLP) viedokļa. Tēma par to, kā izteikt kvalitatīvu vērtējumu, nevienu neaizskarot, bet, gluži otrādi - rosinot rīkoties vēl labāk, burtiski iedvešot ticību vēl labākam rezultātam, ir ļoti būtisks visā NLP sistēmā.
To nosaka NLP pamatpieņēmumi:
- Jebkuras uzvedības pamatā ir kāds pozitīvs nodoms.
- Mūsu saskarsmes būtība slēpjas tajā reakcijā, kādu tā izraisa.
- Jebkura uzvedība ir labākā varianta izvēle no pašreizējā brīdī esošajiem.
- Neeksistē sakāve, pastāv tikai atgriezeniskā reakcija.
- Cita cilvēka pieredze un pasaules skatījums var būt atšķirīgs no manējā. Es cienu un respektēju šīs atšķirības.
Prasme izteikt kvalitatīvu vērtējumu - tā ir informācija par notikušas darbības rezultātiem, tādā formā un secībā, lai šī informācija pēc iespējas pilnīgāk var tikt izmantota turpmākai kvalitatīvai izaugsmei un cilvēka vai kolektīva efektivitātes paaugstināšanai.
Vai mazs bērns iemācītos runāt pirmajos dzīves gados, ja par pirmajiem izrunātajiem vārdiem vecāki nevis no sirds priecātos, bet cītīgi aizrādītu uz izrunas kļūdām? Vai var lolot ilūzijas, ka skolēns iemīlēs , piemēram , angļu valodu, ja jau pēc pirmā mēģinājuma runāt angliski saņems aizrādījumus un norādes, kas izrunā nav izdevies.
Ikvienam ir nozīmīgi attīstīt sevī prasmi jebkurā cilvēkā vispirms saskatīt labo, apbrīnas vērto.
Vingrinājums.
- Uzrakstiet 10 savas pozitīvās rakstura īpašības, ar kurām jūs lepojaties! Kādas izjūtas jūs pārņem? Ja būtu jāuzraksta arī negatīvās īpašības - vai tas būtu vieglāk vai grūtāk izdarāms?
- Kādas pozitīvas rakstura īpašības saskatāt savā priekšniekā, kādā sev tuvā cilvēkā? Un kādas pozitīvas īpašības esat ievērojis sev netīkamā cilvēkā?
Kad kāda darba vai rīcības analīzē tiek izmantota kritika, tam var būt vairāki iemesli ( katrs pēc būtības ar kādu labu nolūku):
- Varbūt cilvēks vēlas parādīt savu kompetenci, vienkārši neapzināti grib sevi nostādīt zinošāka cilvēka lomā (visvairāk parasti kritizē skolotājus, ārstus un politiķus - vienkāršs veids, kā sevi apliecināt! Noniecinot autoritāti, rodas ilūzija par savu pārākumu.)
- Iespējams, kritizētājs vēlas sagādāt cilvēkam negatīvas emocijas, pazemināt viņa darba spējas un vēlēšanos darboties,
- Varbūt ir apzināts vai neapzināts nolūks izsaukt atklātu vai slēptu agresiju pret sevi.
- Dažkārt kritika var būt kā uzbrukums. Bet uzbrukums ir vislabākā aizstāvēšanās …
Pastāstīšu par kādu eksperimentu, ko veica psihologi ar divām vienlīdz spēcīgām basketbola komandām. Abu komandu spēlētāji treniņu un spēļu laikā tika filmēti. Uzfilmētais materiāls tika rādīts sportistiem un analizēts. Vienas komandas treneri rūpīgi norādīja uz kļūmēm un nepilnībām, atrodot pat tādas, ko paši spēlētāji nepamanīja. Otras komandas treneri izcēla sportistu veiksmes un izcilus momentus spēlē. Kā arī deva padomus un ieteikumus, kā atsevišķus tehnikas elementus pilnveidot.
Vai kādam ir šaubas par to, kuras komandas spēlētāji ātrāk pilnveidoja savu meistarību un spēlēja ar lielāku prieku? Protams, ka veiksmīgāki bija tie sportisti, kas diendienā saņēma pozitīvas emocijas un vērtīgus padomus pilnveidot spēli.
Izsakot pozitīvu vērtējumu, mēs varam atmodināt milzīgu potenciālu, kas slēpjas ikvienā cilvēkā . Veidosim sevī iemaņas vienmēr un visur, jebkuru vērtējumu izsakot, sākt ar atzinību.
Neirolingvistiskās programmēšanas speciālisti ir izstrādājuši īpašu kvalitatīva vērtējuma izteikšanas stratēģiju, kuru var apgūt ikviens.
Lai labāk būtu izprotams, kā izteikt kvalitatīvu vērtējumu, pastāstīšu par katru ieteikumu atsevišķi.
1. Pielāgošanās.
Ja patiesi vēlamies, lai cilvēks mūs sadzird un ņem vērā mūsu vērtējumu, svarīgi, lai starp mums valdītu uzticēšanās. Uzticēšanos var viegli panākt , izmantojot tādus efektīvus NLP instrumentu, kā pielāgošanos un raportu. ( atcerieties pielāgošanās veidus, kas veicina raporta veidošanos).
Vairums cilvēku pieraduši, ka viņu darbs tiek kritizēts, pieraduši sagaidīt negatīvas emocijas un tad neapzināti sāk aizstāvēties, nervozēt, gaidīt negatīvu vērtējumu. To viegli var neitralizēt, izmantojot raportu, nodibinot labu kontaktu.
2. Vispirms tiek aprakstīts tas, kas bija labi izdevies, akcentētas veiksmes.
Padomājiet, kas cilvēkam ir patīkamāk un noderīgāk jebkurā apmācības procesā - uzzināt 99% savu kļūdu, vai izjust prieku par 1%veiksmēm?
Cilvēka attieksme ļoti mainās, dzirdot labus vārdus par savu rīcību. Un kāda nozīme , piemēram , eksāmenā ir dzirdēt, ko students nav izstāstījis? Vērtīgāk norādīt uz to, kas bija labs.
Ja cilvēks pilnībā apgūst šo ieteikumu un iemācās neapzinātā līmenī vienmēr vispirms saskatīt un izteikt pozitīvus rīcības elementus - tas nodrošina labu attieksmi no līdzcilvēkiem.
Arī tad, ja jums ir jāizsaka savs viedoklis par kādu pirmajā mirklī bezcerīgi negatīvu rīcību, atcerieties NLP pamatpieņēmumus - " Katra cilvēka rīcības pamatā ir kāds pozitīvs nolūks" un "Jebkura uzvedība ir labākā varianta izvēle no pašreizējā brīdī esošajiem".
- Māmiņ, māmiņ, lielajā piena kannā iekrita pelīte !
- Vai tu izvilki pelīti ārā ?
- Nē, bet es iemetu kannā mūsu kaķi !
Katru reizi, kad izdarām izvēli, mēs izvēlamies labāko variantu, kas ir mūsu rīcībā. Jo lielāka ir pieredze un zināšanas, jo lielākas izvēles iespējas. Gluži tāpat, kā citiem cilvēkiem. Katram sava pieredze.
Pirms vērtējam vai nosodām kādu, atcerēsimies šo pamatpieņēmumu.
Kvalitatīva vērtējuma izteikšanu varam attiecināt arī uz sevi, savas rīcības analīzi.
Mēs izvēlamies labāko variantu no mūsu rīcībā esošajiem, vienkārši pagaidām mēs neesam labāk iemācījušies rīkoties. Tāpēc nav vērts sevi šaustīt par pieļautajām kļūdām, labāk raudzīties nākotnē, mācīties no gūtās pieredzes un citreiz izvēties jaunus rīcības variantus.
3. Vērtējums tiek dots pagātnes formā.
Izsakot vērtējumu pagātnes formā, iespējams to darīt distancēti. Tas īpaši svarīgi, ja runa ir par negatīvu situāciju. Tas palīdz atdalīt pagātni no tagadnes un ļauj uzturēt pozitīvu resursu stāvokli tagadnē, bet veikto darbību atstāt pagātnē. Vienlaikus jāatceras, ka izsakot vērtējumu, jārada ticība panākumiem nākotnē, liekot saprast, ka nākošajā reizē viņš sasniegs vēl labākus rezultātus.
4. Vērtējums tiek izteikts darbības formā, nevis apgalvojuma formā.
- "Tev saplīsa krūze", nevis "Tu esi neveikls tūļa"
- " Jūs aizmirsāt izslēgt gaismu", nevis "Jūs esat aizmārša"
- "Pagājuša nedēļā kolektīva aktivitāte bija samazinājusies", nevis "Jūs esat slinki"
Jāatceras, ka vērtējuma izteicējam jāpauž ticība cilvēka spējām, tāpēc vērtējums jāizsaka darbības līmenī, cienot partnera personību. Tiek apspriesta darbība, ne spējas vai personība.
5. Papildinājumi un ieteikumi tiek izteikti pozitīvā formā.
Šis ir ļoti svarīgs noteikums, kas rosina attīstību. Un ja vērtējuma izteicējam nav ideju, variantu, kā var izdarīt labāk - labāk sarunu nesākt.
Piedāvāsim konkrētus uzvedības, rīcības variantus, kas ļautu cilvēkam pilnveidot savas rīcības variantus.
- Es ieteiktu tev , traukus mazgājot, pakāpties uz krēsla, tad tu labāk varēsi šo darbu paveikt.
- Citreiz, aizejot no kabineta, centieties pārlūkot kabinetu un noskaidrot, vai viss ir kārtībā.
- Darba laikā, savu enerģiju veltīsim tikai darba jautājumiem.
6. Katru papildinājumu vēlams izteikt maksimāli uzskatāmi, vislabāk, ja iespējams - nodemonstrēt.
Ja vēlaties, lai cilvēks pēc iespējas pilnīgāk saprot un izmanto jūsu labo ieteikumu - nodemonstrējiet to. Jūsu padoms kā sēkliņa iekritīs auglīgā augsnē, ja pratīsit praktiski parādīt vai arī radīsiet vizuālu tēlu. Tie, kas mācījušies NLP zinās, ko nozīmē izmantot visus sensoros kanālus.
- Treneris parāda kā izdarāms metiens, paralēli to komentējot.
- Skolotājs parāda, kā pareizi rakstāms burts.
- Māmiņa parāda, kā ērtāk mazgāt traukus.
Šāda demonstrēšana ļauj labāk saprast teikto, ļauj modelēt demonstrēto iemaņu. Un vēl, kas būtiski - tas norāda, ka jūs pats protat šo darbību, esat kompetents .
7. Vispirms vārds vērtējumam tiek dots pašam darītājam. Un tikai pēc tam izsakām savu vērtējumu.
Ļaujam cilvēkam pašam izteikt vērtējumu, vēlams ievērojot 1.-7. punktus. Tas radina pie pašvērtējuma, ceļ pašapziņu, samazina stresu, ļauj labāk izprast runātāju. Prasme atklāti runāt par saviem sasniegumiem un veiksmēm ir vērtīga iemaņa. Ja cilvēks pats pamana darbības, kuras ir jāpilnveido - tas jau ir ieguvums, solis attīstībā.
Iespējams - sākumā tas viss liekas sarežģīti, bet "ja , kāds cilvēks prot kaut ko labi darīt, tad to varu iemācīties arī es" - viens no NLP pamatpieņēmumiem. Ikviens cilvēks, kas ir apguvis šos 8. kvalitatīva vērtējuma izteikšanas punktus un izmanto tos ikdienā neapzinātas kompetences līmenī - tas ir cilvēks, kas veiksmīgi veido attiecības ar līdzcilvēkiem.
Ja apgūt septiņus kvalitatīva vērtējuma izteikšanas kritērijus liekas sarežģīti, piedāvāju "iesācēju variantu":
- Pirms jebkura vērtējuma izteikšanas padomājiet par savu mērķi, kāpēc jūs to darāt - lai veicinātu izaugsmi, vai arī lai noniecinātu cilvēku.
- Vienmēr centieties visā saskatīt labo un to skaļi pateikt .
- Ja vēlaties patiesi palīdzēt - dodiet reālus ieteikumus, vislabāk vairākus variantus.
- Jā reālu ieteikumu nav - klusējiet!
Nepietiekami ir atklāt nepilnības, nevienam nav tiesību to darīt, ja vienlaikus viņš nevar norādīt ceļus kā sasniegt labāku rezultātu.
| Pats vēl ļoti labi atceros skolas laiku, kad uztraucos par katru sīkumu, lai tikai kaut ko ne tā neizdarītu.Vienmēr tika vispirms izceltas kļūdas, tikai pēc tam uzslavas.Izteikties pozitīvi un no sirds par otru cilvēku, tā ir patiešām izcila māksla, kas var palīdzēt cilvēkam pilnveidoties un augt, un sasniegt arvien labākus rezultātus. |
| Dažiem nemaz nevar daudz labu teikt-paliek iedomīgi un pašpārliecināti. |
| Ir ļoti svarīgi, ka izsakot vērtējumu par kāda veikto darbību, vispirmāmkārtām ir jāsaskata viņa labais pozitīvais nodoms. Komunikācija noteikti būs veiksmīgāka, pat, ja tā izskan ar humora piedevu. Var jau arī šādi: -Dārgais, vai Tev garšoja pusdienas? - Jā, mīļā, sāls īpaši garšīga. Man patiktu, ja nākošreiz Šķīvī būtu vairāk zupas. :) |
| Es ikdienā cenšos saskatīt un pateikt cilvēkiem sev apkārt labo izskatā, uzsvērt labi padarītās lietas. Tagad jāmācās izteikt kvalitatīvu kritiku. Pilnīgi piekrītu, ka: ''Ja kāds prot kaut ko labi darīt, tad to varu iemācīties arī es.'' |
| Pati pēc savas pieredzes zinu, cik nepatīkami ir saņemt kritiku, apzinoties, ka esmu darījusi visu, lai rezultāts būtu savāks, bet ir sanācis tā kā ir sanācis:) Varbūt kritika darbojas īstermiņā, taču noteikti ne ilgtermiņā. Tāpēc, ja gadās izteikt negatīvu vērtējumu ikdienā, cenšos "kritizēt toleranti", lai tas būtu motivējoši. Jāpievieno vēl nedaudz teorijas un iespējams vērtējums kļūs konstruktīvāks un vēl motivējošāks! |
| Lieliskus rezultātus kvalitatīvi izteikts vērtējums uzrāda komunikācijā ar bērniem. Bērns visu uztver tiešāk, nepastarpinātāk un, skat`, jau pēc neilga laiciņa viņš ir pieņēmis šādu uzvedības modeli un izmanto to savā saskarsmē ar apkārtējo pasauli. Ko gan mēs panākam emociju uzplūdā izsakot visu, kas ”uz mēles”? Vairākkārtēja tieša, nesavaldīga kritika --> neiroze --> dažādas smaguma pakāpes somatiskas saslimšanas. Minēšu šādu piemēru... Bērns aizkavējies pie drauga, aizmirsis piezvanīt vecākiem, mamma sēž pie loga, gaida, tad pielec kājās, brīdi staigā pa istabu, galvā satrauktas domas; paskatās pulkstenī, sāk gatavot vakariņas, domas galvā rosās tikpat sparīgi... Arī tētis biežāk lūkojas pa logu... Jau satumst... Paiet vēl divas stundas... Zēns pārrodas sasarcis, priiiecīīīgs!!! Ko darīt vecākiem? Niknumā kliegt vai tomēr apvaldīt dusmas? Ko izraisīs dusmas, kliegšana? Asaras, ieraušanos sevī, dusmas, bailes, vainas apziņu (abām pusēm), plaisu attiecībās un rezultātu līdzvērtīgu nullei... Kā darītu es? Es ierosinu efektīvāku komunikācijas modeli – 7 soļos. Pielāgošanās. „Čau! Kā Tev veicās?” Es runāju laipni, palīdzu atbrīvoties no virsdrēbēm. Dodam vārdu bērnam. Aprakstu, kas viņam labi izdevies. Vai bērnam bija pozitīvs nolūks? Protams, ka bija! Pēc iespējas ilgāk baudīt draugu sabiedrību, justies laimīgam, pacilātam, priecāties, sajust pozitīvas emocijas! 3:1 „Es priecājos, ka Tev gāja jautri”, „Tu labi atpūties”, „Tev ļoti patika lēkāt uz batuta” un tikai tad „Tu aizmirsi mums piezvanīt”. „Citreiz Tev vajadzētu mums piezvanīt.” Runājam mierīgi ar pauzēm, bez nosodījuma. Rezultāts ir pavisam citāds – dēls visu vakaru sajūsmināts stāsta par sevi un draugiem, viņš dalās ar mums, mums ir dota lieliska iespēja piedalīties gabaliņā no viņa dzīves un mēs to augstu novērtējam! Un nākamreiz viņš noteikti piezvanīs. :) |
| Kritizēt sanāk daudzkārt vienkāršāk un ātrāk, bet nevis vienmēr iedziļināties un mēģināt atrast, ko labu un pozitīvu pašā un citu darba vai darbības būtībā un pamatā :(. Jāsāk un jāmācās saskatīt labais un pozitīvais, lai arī cik kāda darbības rezultāts nebūtu īpaši iepriecinošs! :) |
| Uzslavas, pozitīvas atsauksmes, uzmundrinājums - ār šādu paņēmienu cilvēki ir spējīgi paveikt lietas un darbus, ko viens pats nebūtu izdarījis. Manuprāt, labs piemērs ir 15 dienu pārgājiens ar mugursomu pa kalniem - bez draugu uzmundrinājumiem būtu palikusi jau trešajā dienā uzvietas. Bet - vai mēs visam paši ticam ko sakam labu otram? |
| Atzistu, ka ir liela atskiriba tam ka mes komunicejam ar citiem cilvekiem. Es jau tagad pec 5.nodarbibas NLP ieveroju, ka manas attiecibas ar apkartejiem ir manami uzlabojusas. Kad mainos ES, tad mainas ari apkartejie. Un ta ir taisniba. |
| Kvalitatīvs vērtējums jebkurā gadījumā ir pozitīvs,tātad arī kritiku var izteik pozitīvi.Piekrītu,ka tā var iegūt vēlamo rezultātu,nevis nopeļot vai zākājot. |
| "Viss sliktais uz pasaules notiek mīlestības nepietiekamības dēļ," tā raksta Lūle Vīlma savā grāmatā "Debesis cilvēkā jeb Dzīves mācība". "Mīlestībai jāpiepilda visu un visus," viņa raksta. "Nepietiek, ka mīlestība ielikta kādā plauktiņā. Arī mīlestības enerģijai jākustas, lai cilvēks justu, ka viņu mīl. Un pats mīlētu, lai otrs to justu." Lūle arī skaidro, ka mīlestības enerģijas plūsmu bloķē bailes, īpaši bailes, ka mani nemīl - tās ir vislielākās bailes. NLP shēma, kā izteikt kvalitatīvu vērtējumu ir labs paraugs, kā nepazaudēt ikdienā mums visiem tik vajadzīgo mīlestību. Varbūt pat tā ir mūsos pret pasauli, pret saviem bērniem, kolēģiem, bet mēs nemākam vai neuzdrīkstamies to paust. Atgriezeniskā saite jebkurās attiecībās ir svarīga. Tomēr vārdi, kā to paužam var nest dažādas vēstis. Ja tikai aprobežojamies ar kļūdu norādīšanu, otrs to var saprast kā uzbrukumu, kā nemīlestību, agresiju. Pretī varam saņemt to pašu un pasaule būs kļuvusi atkal drusku aukstāka, skarbāka un mums naidīgāka. Ja savā atgriezeniskajā saitē ieliekam kaut kripatiņu mīlestības - gan otra saklausīšanas veidā, gan labā saredzēšanas veidā, gan kļūdas norādot tās kā dāvanas labākai nākamajai saskarsmei pasniedzot, mīlestība sāk savu riņķojumu un atsaucas arī apkārtējā pasaulē. Mēs augam, pasaule mīlestībā aug un pat mūsu nedraugi un ienaidnieki kļūst kripatiņu gaišāki. Ir vērts iemācīties kaut vai formāli NLP kvalitatīva vērtējuma izteikšanas formulu. Tomēr tā būs iedarbīgāka un patiesāka, ja paturēsim prātā stāstu par mīlestības enerģijas plūdumu. Tad arī vieglāk varēsim atkāpties no precīzas šīs formulas izpildīšanas, jo mācēsim saglabāt būtību - viss ko saku šai pasaulei ir no sirds ar mīlestību teikts. Tad pasaule mums atbildēs ar to pašu. |
| Kopš uzzināju par kvalitatīva vērtējuma sniegšanu, katru reizi mēģinu pati sev atbildēt - kāds ir mans mērķis vērtējumam. Vairākos gadījumos atklāju, ka nevēlos uzlabot otra cilvēka darbību, tāpēc piespiedu sevi paklusēt. Bija grūti pārslēgt domāšanu, bet tagad es saprotu, ka ar kvalitatību vērtējumu uzlabojot līdzcilvēku darbību, ieguvēja esmu arī es pati. Tāpēc tagad vispirms apstājos, padomāju un saku pozitīvo vai neko. |
| Tas tiešām ir lielisks veids, kā motivēt citus cilvēkus un sevi uz pozitīvāku un kvalitatīvāku darbību. Īpaši labi darbojas komunikācijā ar bērniem. |
| Tas ir ļoti efektīgi! Protams, svarīgi ir novērtēt citus pēc šī principa, bet vēl svarīgāk ir novērtēt šādi arī sevi, savu aizgājušo dienu, mēnesi, gadu, gadu desmitu, dzīvi. Tā var saņemt tādu enerģijas lādiņu, ka kalnus var gāzt. Šo sistēmu, noteikti, vajag ieviest visos kolektīvos, lai mūsu Latvija augtu un zeltu. |
| Kritiku ir bieži nācies izjust uz savas 'ādas'. Tādēļ izlasot šo rakstu, nākas aizdomāties, ka to visu var pateikt un formulēt arī savādāk, neaizskarot cilvēku personīgi, bet dot ierosmi tālākai attīstībai. Domāju, ka prasme 'izteikt kvalitatīvu vērtējumu' pirmkārt palīdzēs saskarsmē ar bērnu, kam vienmēr rīcības pamatā ir labi nodomi. Kaut ģimenēs un izglītības iestādēs vienmēr tiktu ņemti vērā visi šie 7 'kvalitatīva vērtējuma izteikšanas' pamatprincipi, tas vairotu personības ar augstu pašapziņu, ar vēlmi darboties un pilnveidoties! |
| Varu atkārtot pēdējos raksta vārdus ("Nepietiekami ir atklāt nepilnības, nevienam nav tiesību to darīt, ja vienlaikus viņš nevar norādīt ceļus kā sasniegt labāku rezultātu"). Diemžēl cilvēks bieži izsaka kritiku, nezinot, kā mainīt rīcību (domas). Un tas ir pamats partnera vainas sajūtai, jo, viņš arī nesaprot, kas no viņa tiek prasīts. No savas puses, pamanīju, ka mūsu dzīvē ir vairāk negatīvā, nekā pozitīvā, varbūt tas ir iemesls, kāpēc grūti laboties un sasniegt mērķus. |
| Manas pārdomas - "kritika" liek man nostāties aizsardzības pozīcijā, "kvalitatīvu vērtējumu" (tas nav tas pats, kas novērtējums...) - labprāt gribas uzklausīt. Piekrītu tam rakstītājam, kas rakstīja, ka mēs arī paši labprāt uzklausām šadu vērtējumu. Es mācos ieturēt pauzi, lai neizteiktu uzreiz aizrādījumu vai kritiku. Nesen lasīju..... ir tāda Laimes zeme, kur cilvēki sastopoties, minūti skatās viens otram acīs un tikai tad uzsāk sarunu..... Tas laikam ir ļoti labs komunikācijas veids!!! Lai mums veicas apgūstot jaunus komunikāciju veidus!! Paldies visiem!!! |
| Jā, izteikt kvalitatīvu vērtējumu tā, lai to sadzirdētu un pareizi saprastu, ir diezgan sarežģīti. Jo reālajā dzīvē parasti gadās tā, ka kritizētājs atrodas laika trūkumā un pats jau ir "uzvilkts" līdz ar to kritika sanāk tāda kāda sanāk. Tātad šī kvalitatīva vērtējuma izteikšanas māksla ir jāapgūst tā, lai jebkurā savas dvēseles stāvoklī saprastu, ka cilvēki jau gribēja labu, tikai viņa darbības rezultāts ir tāds kāds ir un tas var būt vēl labāks, ja mēs pratīsim izteikt kvalitatīvu vērtējumu. Un šjā gadījumā ieguvēji ir abi - gan vērtētājs, gan vērtējuma saņēmējs. |
| Raksts liek pārdomāt, cik nozīmīgs ir izteikts vērtējums. Vērš uzmanību uz atbildību, kas jāuzņemas izsakot to. Rakstā minētās atziņas ir noderīgas ikdienā jebkuram cilvēkam! |
| Dalīsimies pozitīvajās emocijās biežāk! |
