Mums visiem ir spēja izjust laiku. Atceroties pagājušus notikumus, mēs spējam atšķirt laikā, kad tie ir notikuši. Tāpat mēs kaut kādā veidā zinām, ka laiks paiet. Pētījumos par cilvēka laika izjūtu ir secināts, ka tā ir saistīta ar telpas izjūtu, jeb laika izjūta cilvēkam ir „telpiska”. Katrs cilvēks „nes sev līdzi” savu laiktelpu, kurā glabā atmiņas par savas dzīves notikumiem. Esot savā laiktelpā mēs darām darbus, sev ierastā veidā, kā arī plānojam nākotnes uzdevumus. Kā piemēru tam, ka laika izjūta ir saistīta ar telpu var minēt to, ka mēs bieži, runājot par notikumiem noteiktā laikā, lietojam telpas jēdzienus –
- „Es to atceros tik labi, it kā tas būtu noticis tepat”
- „Atstāj to aiz muguras”
- „Tas vēl ir tālu priekšā”.
Mēs laiku neizjūtam vienādi
Uzdodiet cilvēkiem jautājumus – „Kā tu zini, ka laiks paiet?”, „Kāds izskatās laiks?”, „Kur tas atrodas?”, un pavērojiet cilvēku reakcijas izdzirdot šādus jautājumus. Pēc pirmajiem apmulsuma mirkļiem, iedziļinoties cilvēku atbildēs mēs sākam pamanīt, ka tās ir dažādas, pat pretējas. Cilvēka laika izjūta ir zemapziņas process, par kuru mēs ikdienā nedomājam. Tomēr tas ievērojami ietekmē mūsu dzīvi, darbu un spēju iekļauties termiņos.
Neirolingvistiskā programmēšana un laiks
NLP apskata atšķirības cilvēku laika uztverē, kuras sakārtojas divās grupās, jeb laika uztveres tipos. Šie dažādie laika uztveres tipi paredz kardinālas atšķirības cilvēku dzīvesveidā un spējā plānot savu laiku. Tas savukārt nozīmē, ka visiem cilvēkiem neder vienas laika plānošanas metodes un paņēmieni. Tik ierastais plānotājs, ko var iegādāties grāmatnīcās labi derēs tikai viena tipa cilvēkiem. Otriem tas būs drīzāk apgrūtinājums, lieka nasta, un tāpat neizdosies saplānoto izpildīt.
Kāds tiešām redz savu nākamo nedēļu saplānotu, cits atkal nesaprot, ko tur var redzēt, jo viņam uzmanības centrā ir tas, ko viņš dara pašlaik. Kāds jūt katru aizgājušo minūti, cits atkal šausmās konstatē faktu, ka kaut kur nemanāmi pazudusi jau stunda.
Laika metaprogrammas
NLP laika izjūtai ir veltītas vairākas metaprogrammas, ieskatam piedāvājam vienu no tām.
- Viena daļa cilvēku laiku nespēj aprakstīt, jo viņuprāt, tas ir visapkārt un viņš pats atrodas laikā „iekšā” (angl. In Time).
- Otra daļa ir tie, kas laiku „redz no malas” (angl. Through Time) – viņi spēj laiku iztēloties sev priekšā dažādos veidos un tēlos, piem. plānojot domās redz skolas dienasgrāmatas dienu izkārtojumu.
Latviskojot šo tēmu esam pieņēmuši citus nosaukumus šai metaprogrammai – pirmos saucot par Austrumu tipu un otros par Rietumu tipu.
Piedāvājam nelielu ieskatu šajās atšķirībās:
| Austrumu tips (in time) |
Rietumu tips (through time) |
|---|---|
| Cilvēks atrodas it kā laikā iekšā. | Redz laiku no malas. |
| Laiku izjūt lielos blokos – šodien, rīt, vakarā. | Izjūt minūtes vērtību. Laiks ir nauda. |
| Var nokavēt stundu un nejusties vainīgs – svarīgi ir, ka es taču atnācu! | Precīzs vienmēr ierodas laikā. |
| Spēj ilgstoši koncentrēties. | Grūti ilgi koncentrēties. Ātri nogurst. |
| Viegli uzsāk vairākus darbus. Reti tos pabeidz. | Labs plānotājs, parasti pabeidz iesākto. |
| Izvirza lielus mērķus, rada vīzijas. Pats reti tos sasniedz. | Izvirza mazus, reālus mērķus un tos arī parasti sasniedz. |
| Dara darbu, kamēr to pabeidz. Kvalitatīvi un rūpīgi. | Dara darbu, kamēr beidzas tam atvēlētais laiks. Bieži vien cieš kvalitāte. |
| Nejūt laika plūdumu. Izdzīvo mirkli, uzmanība vērsta uz to, kas notiek šeit un tagad. Viena no ģēniju īpašībām. | Sarežģīti būt šeit un tagad. Kontrolē laiku, zina, kas būs jādara uz priekšu. |
Cilvēki ir tādi, kādi ir. Nav labu vai sliktu metaprogrammu. Katram ir savas stiprās puses un ierobežojumi. Kursos padziļināti apskatām šīs atšķirības un mācāmies izmantot labāko, kas katrā no tām ir. Tas ir ļoti svarīgi personāla atlasē, komandas veidošanā – novērtēt cilvēka dabiskos talantus un to, ko viņam būs grūti izdarīt.
Arī laika menedžmentā tehnikas un paņēmieni ir dažādi. Katram tipam tie ir citi. Vienam otru metodes pielietot var būt apgrūtinoši un neefektīvi. Daudz vērtīgāk ir saprast – kas der man un izmantot to!
