Tev ir divas izvēles: tu vari nokāpt no kalna un atlikušās dzīves dienas pavadīt domājot,
cik tur bija skaisti, vai arī, tu vari radīt vīziju, paskatīties uz augšu,
ieraudzīt nākošo virsotni un sākt atkal kāpt.
Opra Vinfreja
1953. gadā Jēlas Universitātē (ASV) studentu vidū tika veikts pētījums par to, vai jaunie censoņi skaidri un detalizēti apzinās savus turpmākās dzīves mērķus un vai viņiem ir skaidrs precīzs šo mērķu sasniegšanas plāns. Izrādījās, ka pilnīga skaidrība par to, ko viņi dzīvē vēlas sasniegt, ir tikai 3% studentu...
Pēc 20 gadiem zinātnieki vēlreiz veica aptauju to pašu – nu jau bijušo studentu vidū. Izrādījās, ka minētie 3% dzīvē ir daudz veiksmīgāki finansiālā jomā nekā 97% aptaujāto, kuriem nebija precīzu mērķu. Raksturīgi, ka tie, kas jau studiju gados precīzi zināja, ko vēlas sasniegt, sevi atzina par laimīgiem un ar dzīvi apmierinātiem cilvēkiem.
Veiksmīgs cilvēks vienmēr apzinās savus mērķus – gan būtiskās un nozīmīgās lietās, gan sīkos ikdienas darbos. Savu vēlmju apzināšanās ir ļoti būtiska – daudzi cilvēki peld pa dzīvi, dzīvo tā, kā straume viņus nes. Ja dzīves upe pagriežas savādāk, nekā cilvēks domājis, viņš vairs nav noteicējs pār savu dzīvi, turpretī tas, kurš zina, ko grib, pratīs pārvarēt šķēršļus, negaidītas situācijas, lai nokļūtu tur, kur plānots.
Neirolingvistiskajā programmēšanā (atceries – mācība par cilvēka personīgo meistarību) liela uzmanība tiek pievērsta tam, lai cilvēks apzinātos savus mērķus. Diemžēl mērķu mācība nav iekļauta skolu mācību programmās, kaut pēc mūsu pārliecības, pamatizpratne par mērķiem būtu mācāma jau bērnudārzā. Labā ziņa – mērķu formulēšanas likumus jebkurā vecumā var iemācīties un savā dzīvē izmantot ikviens. Ja mēs precīzi zinām, ko gribam sasniegt, tad mums palīdz arī zemapziņa. Mērķu izvirzīšana ir sava veida dzīves pašprogrammēšana. Daudzkārt ir dzirdēta frāze – “Lūdziet, un jums taps dots” – šis apgalvojums piepildās, bet tikai tad, ja cilvēks pats zina, ko viņš grib lūgt.
Mērķa esamība ļauj labāk ieraudzīt apkārt esošās iespējas. Ja cilvēkam ir mērķis, viņš sasniedz ievērojami vairāk, nekā tad, ja mērķa nav. Mērķi ļauj mums pašiem vadīt un pārvaldīt savu dzīvi un mainīties tā, kā mēs paši to vēlamies. Savu mērķu esamība padara dzīvi par aizraujošu un patīkamu pārsteigumu pilnu ceļojumu.
Turpmāk apskatīsim svarīgākos mērķu formulēšanas likumus, kas ļauj veiksmīgi sasniegt to, ko vēlamies. Tomēr ir svarīgi apzināties, ka šie likumi ir megaefektīvi vien tajā gadījumā, ja izvirzītais mērķis ir mūsu patiesais mērķis, mūsu sirds vēlme. Mūsu patiesie ir nevis tie mērķi, kas neļauj naktīs gulēt, prasa smagu darbu un gribasspēka piepūli, bet tie, kas liek no rīta ar prieku celties, rada priecīgu satraukumu, prieku un enerģiju. Un, kāpēc gan neizvirzīt tikai tādus mērķus, kas ir mūsu patiesās vēlēšanās?
Strādājot ar saviem mērķiem, ir lietderīgi zināt dažus svarīgākos mērķu formulēšanas pamatprincipus:
1. Mērķis ir formulēts pozitīvā formā.
Nevis bēgšana no..., bet virzība uz...
Tā vietā, lai teiktu: “Es nevēlos,” saki: “Es vēlos.”
- Es negribu slimot. Es gribu būt vesels.
Mūsu zemapziņa visu uztver burtiski, bet tā „nedzird” prievārdu „ne–”.
Izvairies mērķa formulējumā ietvert vārdus un vārdu savienojumus ar negatīvu jēgu – visu mērķa formulējumu ieteicams veidot pozitīvā formā, bez prievārda „ne–”.
- Es vēlos dzīvot ērtā piecistabu dzīvoklī. Nevis – Es nevēlos dzīvot pieticīgos apstākļos.
- Es vēlos sabalansēt laiku darbam un laiku personīgai dzīvei. Nevis – Es nevēlos pārāk daudz laika veltīt darbam.
2. Mērķis attiecas uz tevi pašu, ir tavā pārvaldījumā un tā realizēšana ir atkarīga no tevis paša.
Mērķus izvirzām par sevi, par savu dzīvi un arī paši uzņemamies atbildību par to realizāciju. Protams, mēs dzīvojam saskarsmē ar citiem cilvēkiem – tuviniekiem, kolēģiem, draugiem un mēs varam vēlēties, piemēram, labākas attiecības ar konkrētu cilvēku vai arī uzlabot kāda mērķa realizēšanu, kas saistīts ar citiem. Tad mērķa formulējumā iekļaujam savas darbības, savu atbildību.
- Kā es varu mainīt savu uzvedību?
- Kas man jādara, lai sasniegtu savu mērķi?”
Šāda pieeja ļauj būt savas dzīves noteicējam, nevis upurim, kas gaužas, ka viņa labos nodomus citi nerealizē.
Izvairoties no citu cilvēku pārveidošanas un viņu rīcības plānošanas, mums atbrīvojas milzu enerģija, ko varam veltīt savu mērķu realizēšanai tā, kā mēs paši to vēlamies.
3. Mērķis ir konkrēts – pārbaudāms sensorajā (VAK) pieredzē.
Svarīgi ir precīzi iztēloties, kā tas būs, kad mērķis būs sasniegts. Šī ir ļoti nozīmīga mērķa formulēšanas daļa. Tikai nedaudzi cilvēki uz šo jautājumu atbildēs nekavējoties, bez vilcināšanās. Ja precīzi nezinām, ko gribam sasniegt, var gadīties, ka esam mērķi sasnieguši, bet to pat nepamanām. Dažreiz mērķis formulēts pārāk nekonkrēti, vispārīgi. Konkrēta mērķa formulēšana veicina iekšējā darba aktivizēšanos, entuziasma un enerģijas pielūdumu.
- Kā es zināšu, ka esmu mērķi sasniedzis?
- Ko konkrēti es redzēšu, dzirdēšu, jutīšu, kad būšu sasniedzis savu mērķi?
Ir noderīgi savu mērķi redzēt un dzirdēt – precīzi iztēlojoties ar skatu no malas (disociēti) vislabākajā tā realizēšanas veidā un iejusties (asociēties) baudot tā piepildījumu. Lietderīgi lietot valodas formas „Es esmu…”, „Man ir…”
Var dzīvot ar mērķi „Es vēlos uzcelt māju” un var to pašu formulēt šādi „Es esmu skaistas divstāvu mājas īpašnieks.”
Attīstot šo mērķi, vēlams rakstiski aprakstīt, kāda ir māja, kas it kā jau ir īpašumā:
- Kāda tā izskatās? Kādā krāsā, cik stāvu? Kur atrodas? utt.
- Iztēloties kā skan tuvinieku balsis šajā mājā, kā skan mūzika, bērnu čalas utt.
- Sajust mājas smaržu, Ziemas svētku aromātu mājā, kur pulcējas tuvi cilvēki utt.
- Izgaršot kafijas garšu agrā vasaras rītā uz terases vērojot, kā pār dārzu ceļas migla.
- Sajust omulīgo siltumu pie kamīna aukstā ziemas vakarā.
- Izbaudīt emocijas.
Ja pēc šāda iztēles vingrinājuma rodas papildus enerģija, prieks un vēlme rīkoties – mērķis ir pareizi izvirzīts.
Mūsu zemapziņa neatšķir iztēli no realitātes. Jo biežāk mēs iztēlojamies mērķa gala versiju vislabākajā veidā, jo lielāka iespējamība, ka mērķis realizēsies. Esi gatavs pieņemt jaunas idejas, ko tavs iekšējais prāts atradīs konkrētā mērķa sakarā!
4. Mērķis ir ekoloģisks.
Ekoloģijai neirolingvistiskajā programmēšanā ir pievērsta liela nozīme.
Ekoloģija – rūpes par cilvēkam un viņa apkārtējai videi draudzīgām psiholoģiskām izmaiņām.
NLP māca, ka, pirms mēs izdarām kādas pārmaiņas (un jaunu mērķu sasniegšana vienmēr nozīmē pārmaiņas), ir jāraugās, kā šīs pārmaiņas ietekmēs dzīvi kopumā.
- Vai šis mērķis ir manu pūļu vērts?
- Kā šī mērķa sasniegšana ietekmēs manu un manu tuvinieku dzīvi?
- Kādi būs galvenie ieguvumi?
- Kāda ir šī mērķa cena?
- Vai man ir izdevīga šī mērķa sasniegšana?
- Ko svarīgu es zaudēšu, ja sasniegšu šo mērķi?
- Vai būs kādi negatīvi blakus efekti?
Pārbaudīt mērķa ekoloģiju ir kā šaha spēlē izskaitļot vairākus gājienus uz priekšu – būt gudriem un paredzēt, kādas izmaiņas mērķis ienesīs mūsu dzīvē. Izvērtējot mērķa ekoloģiju var iegūt gan papildus motivāciju gan ieraudzīt iespējamos „zemūdens akmeņus”.
Mērķa ekoloģijas pārbaudei lieliski noder tāds instruments kā „Dekarta koordinātas”. Skatīt šeit.
Mērķa ekoloģiju ieteicams izvērtēt arī saistībā ar tiem cilvēkiem, kurus tieši vai netieši šis mērķis skars (tuvinieki, kolēģi, draugi, klienti utt). Ekoloģiski ir izvirzīt mērķus, kuros darbojas princips „ieguvējs – ieguvējs” – ieguvēji esam gan mēs paši, gan iesaistītie cilvēki.
5. Mērķis ir izvēlēts reālā mērogā.
Ja mērķis ir pārāk globāls, vēlams to sadalīt mazākos komponentos. Sena ķīniešu paruna vēsta: „Ziloni nevar apēst uzreiz, bet visa mūža garumā tas izdodas”. Dažreiz, domājot par globāliem mērķiem, rodas mazvērtība, neticība. sadalot lielu mērķi mazākos apakšmērķos, palielinās motivācija, ticība saviem spēkiem.
- Es vēlos, lai man būtu labi panākumi visās dzīves jomās. (Kura dzīves joma ir vissvarīgākā?)
- Mums ir jāpanāk visa uzņēmuma veiksmīga darbība. (Kurā struktūrvienībā tas būtu darāms vispirms?)
- Mājai nepieciešams remonts. (Kuru telpu remontēt vispirms? Kas tam nepieciešams?)
6. Mērķis ir atbilstošs pieejamiem resursiem.
NLP par resursiem pieņemts uzskatīt gan finanses un materiālās vērtības, gan zināšanas, prasmes, iemaņas, pozitīvus emocionālos stāvokļus utt.
- Kādi resursi ir vajadzīgi, lai sasniegtu šo mērķi?
- Kādi resursu jau ir manā rīcībā?
- Kas vēl nepieciešams, lai mērķi realizētu?
- Kā es varu šos resursus iegūt?
Parasti risinot jautājumu par resursiem, rodas mazi apakšmērķi, kas sasniedzami lielā mērķa īstenošanai.
Ja runājam par īstermiņa mērķiem, ir būtiski tos izvirzīt atbilstoši pieejamo resursu daudzumam. Iepērkoties veikalā, varam pirkt tik, cik ir pieejami līdzekļi. Arī ikgadējo atvaļinājumu plānojam, samērojot ar reālajiem resursiem. Tādējādi mērķis ir realizējams, nerodas neapmierinātība, vairojas drošības sajūta.
Šis princips būtu jāpaliek malā, plānojot ilgtermiņa mērķus. Droši izvirziet lielus ilgtermiņa mērķus! Neļaujiet tos ierobežot šodienas resursiem, ja tie vēl ir nepietiekamā daudzumā. Atbilde uz jautājumu „Kas ir svarīgāks, primārāks – skaists mērķis vai pieejamie resursi?” viennozīmīgi ir – mērķis! Ar noteikumu, ka tas ir balstīts uz patiesu vēlēšanos, sirds aicinājumu. Neļaujiet savus mērķus ierobežot šodienas situācijai! Viens no NLP pamatpieņēmumiem ir šāds „Mūsu rīcībā jau ir visi resursi savu mērķu realizēšanai vai arī mēs varam tos radīt”. Cits pamatpieņēmums – „Ja kaut kas ir iespējams šajā pasaulē, tas ir iespējams arī man.”
7. Kādi ir iespējamie šķēršļi mērķa sasniegšanai?
Nereti cilvēki vairās izvirzīt mērķus, jo intuitīvi nojauš, ka būs dažādas grūtības to īstenošanā. Tā teikt – kāpēc sev pašam radīt problēmas? Uzliekot „reālista brilles” un atbildot uz dažiem jautājumiem mērķu sakarā, mēs varam iegūt papildus informāciju, labāk saprast sevi un nereti ieraudzīt, ka mērķa īstenošana ir daudz vienkāršāka, nekā domājam.
- Kas traucē šo mērķi īstenot tūlīt?
- Kāpēc es neesmu šo mērķi sasniedzis agrāk?
- Ar ko man ir jārēķinās, ja šo mērķi realizēšu?
- Kādi ir citi iespējamie mērķa realizēšanas ceļi?
Pozitīvi domājošu cilvēku atbildes uz šiem jautājumiem motivēs meklēt reālus mērķu sasniegšanas ceļus.
8. Kādi būs pirmie soļi šī mērķa realizēšanai?
- Ko es darīšu vispirms, lai šo mērķi īstenotu?
- Konkrēti kur un kad es speršu pirmos soļus šī mērķa īstenošanai?
Šeit tika minēti galvenie mērķu izvirzīšanas pamatprincipi. Galvenais ir atcerēties – veiksmīgs cilvēks vienmēr zina, ko vēlas. Tāds ir viņa domāšanas stils, dzīvesveids. Ar mērķtiecīgu cilvēku nav iespējams manipulēt, jo viņš pat neapzināti dara visu, lai savus sapņus īstenotu. Un sapņi īstenojas.
