Attīstoties psiholoģijai, gadu gaitā izveidojušies visdažādākie cilvēku psiholoģisko atšķirību klasifikācijas veidi. Viens no šādiem klasifikācijas veidiem ir metaprogrammas. Tas ir viens no vispusīgākajiem veidiem, jo skar plašas cilvēka darbības un domāšanas sfēras. Maikls Holls savā grāmatā “Kā iemācīties orientēties cilvēkos” raksturo 51 metaprogrammu veidu.
Ikviens no mums ir piedzīvojis situāciju, kad sarunu biedrs nav uztvēris sacītā būtību, ir pārpratis vai teikto iztulkojis citādi. Tas ir tikai normāli, jo katram cilvēkam ir sava dzīves pieredze, vērtību sistēma, pasaules skatījums. Prast izteikties tā, lai sacīto spētu pareizi uztvert ikviens, ir liela māksla. Lai to varētu izdarīt, lieti noder zināšanas par to, kā cilvēks uztver informāciju, kā apstrādā to, kā pieņem lēmumus. Neirolingvistiskajā programmēšanā šos jautājumus kompleksi var apgūt, iepazīstot un iemācoties praktiski izmantot metaprogrammas.
Metaprogrammas ir apziņas filtri, kas nosaka, kāda informācija nonāk mūsu apziņā. Metaprogrammas satur cilvēka neapzinātajā līmenī esošus pasaules uztveres un reaģēšanas modeļus. Pirms informācija sasniedz apziņu, to apstrādā metaprogrammas, kuras nosaka to informācijas daļu, kas nonāk apziņā. Metaprogrammas nosaka tos cilvēkus, notikumus, priekšmetus utt., kurus mēs neapzināti izvēlamies, kam pievēršam uzmanību, kurus meklējam, ieraugām un izdalām milzīgajā informācijas plūsmā. Metaprogrammas nosaka mūsu uzvedību, uzskatus un lēmumu pieņemšanu. Tās var atpazīt pēc cilvēka valodas un uzvedības paterniem – šabloniem, kas regulāri atkārtojas.
Zināšanas par metaprogrammām ļauj labāk izprast savu un citu cilvēku rīcību, veidot labu raportu un veiksmīgu komunikāciju ar apkārtējiem. Pielāgojoties metaprogrammām, mēs veidojam raportu visdziļākajā līmenī. Zinot metaprogrammas, mēs varam paredzēt citu cilvēku rīcību un domāšanas paternus.
Lai izprastu savu rīcību un prastu izvēlēties efektīvākos un sev piemērotākos rīcības variantus, ir noderīgi apzināties un iepazīt savas metaprogrammas.
Metaprogrammas mēs iegūstam gan iedzimtības ceļā, gan audzināšanas rezultātā jau no pirmajām dzīves dienām. Tās pilnībā formējas, līdz kļūstam pieauguši. Tiek uzskatīts, ka metaprogrammas dzīves laikā paliek nemainīgas. Zinot savas metaprogrammas, mēs varam būt efektīvāki, izmantojot katras metaprogrammas stiprās puses. Izmantojot NLP tehnikas, ir iespējams koriģēt metaprogrammas mums vajadzīgajā virzienā. Taču svarīgi atcerēties, ka metaprogrammas ir veidojušās daudzu gadu garumā un var būt ļoti dziļi noglabātas mūsu zemapziņā. Tas atkarīgs no tādiem faktoriem kā uzskati, mūsu patiesā vēlēšanās mainīt metaprogrammas un motivācija to darīt, iekšējā atļauja mainīties un sekundārie izdevīgumi.
Metaprogrammas ir kodi, kas palīdz atšifrēt, kā cilvēka smadzenes šķiro uztverto informāciju. Metaprogrammas izpaužas kā domāšanas procesā saņemtās informācijas apstrāde mūsu smadzenēs, kas notiek līdzīgi tam, kā to dara dators. Dators nevar neko izdarīt, ja nav programmas, kas nosaka secību, kādā veikt konkrētos uzdevumus. Tādu pašu funkciju metaprogrammas veic mūsu smadzenēs – tās ietver sevī noteiktu domāšanas veidu, kas nosaka to, kam mēs pievēršam uzmanību, kādu informāciju izlaižam vai vispārinām, un to, vai pat mainām kādas informācijas nozīmes būtību.
Lai veiksmīgi strādātu ar datoru, ir nepieciešams zināt dažādu datoru uzbūvi un programmu darbības principus; lai veiksmīgi komunicētu ar cilvēkiem, ir jāzina viņu metaprogrammas.
Cilvēkiem ir dažādi rīcības standarti, pēc kuriem tie sakārto savu pieredzi un kuri liek tiem konkrēti rīkoties. Tikai tad, ja saprotam otra cilvēka domāšanu un tās īpatnības, varam cerēt, ka mūsu sniegtā informācija atradīs dzirdīgas ausis.
Metaprogrammas nosaka uzvedību, bet cilvēks var apzināti mainīt rīcību. Praksē vērojams, ka cilvēki dziļi sevī akceptē savas metaprogrammas un neizjūt motivāciju tās mainīt. Svarīgi atcerēties, ka nav labu vai sliktu metaprogrammu, bet ir būtiski, kādās dzīves situācijās cilvēks ar savām metaprogrammām nonāk – cik efektīvas tās ir konkrētā situācijā. Tātad – ja tās sāk traucēt, ir jāizdomā, kā tās labāk izmantot citās dzīves situācijās vai arī koriģēt savu metaprogrammu. Piemēram, cilvēkam ar metaprogrammu “iekšējā reference” (lēmumus pieņem pats, maz ietekmējas no citu viedokļiem) ir grūti būt padotajam, izpildīt citu rīkojumus, bet viņš lieliski var darīt tādu darbu, kurā lēmumi ir jāpieņem pašam.
Metaprogrammu iepazīšana un apgūšana ir interesants un aizraujošs process, kurā liela nozīme ir praktiskiem vingrinājumiem. Personības pilnveidošanas centrā metaprogrammu noteikšanu un izmantošanu var iemācīties
- kursos „NLP meistars”;
- treniņseminārā „Veiksmīga komunikācija, izmantojot metaprogrammas”.
