NLP apmācība balstās uz NLP pamatpieņēmumiem, kas uzskatāmas kā veiksmīgu cilvēku pārliecības, kuras nosaka skatījumu uz sevi, citiem cilvēkiem, uz dzīvi visā tās krāšņumā un daudzveidībā. NLP pamatlicēji savos darbos min 10 pamatpieņēmumus, taču laika gaitā, neirolingvistiskajai programmēšanai attīstoties, tiem piepulcējušies vēl citi. Dažas no šīm pārliecībām ir viegli saprotamas, dažas NLP praktiķa kursā tiek detalizēti skaidrotas. Lai pārbaudītu šo pamatpieņēmumu efektivitāti un kļūtu par īstu NLP praktiķi, speciālisti iesaka katru no šiem pamatpieņēmumiem pēc kārtas uz vienu nedēļu pieņemt kā savējo. Pamēģini arī Tu! Un, ja atzīsi, ka Tavā dzīvē kāda no šīm pārliecībām palīdz veiksmīgāk veidot attiecības ar līdzcilvēkiem un Tu jūti, ka kļūsti veiksmīgāks un dzīvē ienāk vairāk prieka – pieņem šo pamatpieņēmumu par savu pārliecību!
Par izaugsmi un pārmaiņām
Par komunikāciju
Par realitāti
Par dzīves pieredzi
Par izaugsmi un pārmaiņām.
NLP pieeja cilvēka dzīvei ir vērsta uz pozitīvu rezultātu sasniegšanu. NLP tehnikas ļauj pārvaldīt savus emocionālos stāvokļus un izvēlēties, kādas sajūtas savā dzīvē vēlamies piedzīvot. Mūsu attieksme noteiks to, cik tālu dzīvē tiksim.
Visi cilvēki var kļūt veiksmīgāki, laimīgāki, bagātāki jebkurā dzīves jomā. Ikviens cilvēks neatkarīgi no zināšanām, vecuma, dzīves pieredzes vai apstākļiem ir spējīgs attīstīties, pilnveidoties un mainīties, ja viņam tas ir vajadzīgs. To spēj visi, arī tie, kuri domā, ka tas nav īstenojams. Ja mēs līdz šim esam bijuši tādi, kādi esam, tas nenozīmē, ka tā jābūt arī turpmāk. Izvēles iespēja ir vienmēr, bet ne vienmēr mēs to apzināmies. Jebkurā brīdī cilvēks var pieņemt lēmumu kaut ko mainīt – savas rakstura īpašības, uzvedību, attieksmi, ieradumus. Pirmais solis ir gribēt mainīties. Kad tas būs sperts, iespējas atradīsies!
Mēs paši veidojam savu dzīvi. Šodien dzīvojam tādu dzīvi, kādu esam veidojuši. Mūsu dzīves kvalitāti nosaka mūsu vērtības un uzskati, bet mēs varam tos mainīt. Tas, vai kaut ko varam vai nevaram, ir atkarīgs no mūsu uzskatiem un pārliecībām. Dažkārt cilvēki atbildību par savu dzīvi noveļ uz likteni, citiem cilvēkiem, valsts pārvaldi. Tā ir viņu izvēle – atteikties no atbildības, bet tas nenozīmē, ka tā tam jābūt vienmēr. Jebkurā brīdī pastāv iespēja sākt dzīvot tieši tā, kā paši vēlamies. Vispirms tas notiek mūsu galvā, tikai pēc tam īstenojam to dzīvē. NLP māca pieņemt lēmumus, kas balstīti uz savām vērtībām un labvēlīgi ietekmē gan pašu, gan līdzcilvēku dzīvi. Turklāt darīt to atbildīgi, rēķinoties ar sekām.
Tā ir mana izvēle – uzskatīt, ka es varu, vai arī uzskatīt, ka nevaru. Tā nav patiesība, tas ir tikai pieņēmums. Dažkārt pieņemam, ka nevaram kaut ko paveikt, pat nepamēģinājuši. Citreiz šādu secinājumu izdarām, kad esam pieļāvuši kļūdu un nevēlamies to piedzīvot atkārtoti. Iespējams, es vēl kaut ko neprotu, tāpēc saku, ka nevaru. “Es neprotu peldēt!” – tas ir fakts. “Es nevaru iemācīties peldēt!” – tas jau ir ierobežojošs uzskats. Nav runa par varēšanu vai nevarēšanu, runa ir par gribēšanu vai negribēšanu. Gribēt var tikai katrs pats, to mūsu vietā nevar neviens cits. Mēs nevaram gribēt citu vietā, lai viņi mainās. Mēs varam gribēt tikai savā vārdā. Ja patiešām kaut ko vēlamies, vienmēr var atrast veidu, kā to sasniegt.
Dažkārt cilvēki domā, ka nevis paši vada savu domāšanu, bet tas, kas notiek viņu galvā, ietekmē un vada viņus. Tas ir tikai tāpēc, ka skolā nemāca, kā vadīt savu domāšanu. Mēs to darām, kā sanāk, tas ir mūsu ieradums. NLP tehnikas un metodes ļauj padarīt savu domāšanu efektīvāku, atbildīgāku un dod iespēju vadīt to pašiem. Mūsu spēkos ir izvēlēties, par ko domāsim, kādu informāciju lasīsim un kā rīkosimies konkrētā situācijā. Ja protam izmantot savus iekšējos resursus, varam kontrolēt emocionālos stāvokļus un konkrētā situācijā izvēlēties visefektīvāko rīcības modeli. Varam izvēlēties domāt par problēmām un šķēršļiem, kas mums traucē sasniegt vēlamo, bet varam arī domāt par saviem mērķiem un dažādiem veidiem, kā tos sasniegt. Varam domāt par to, kā mums nav, kā trūkst, vai arī domāt par to, ko mums vajag un kur to iegūt. Varam domāt par to, kas mūs ierobežo, vai arī par to, kas kaut ko padara iespējamu. Mēs varam izvēlēties, par ko domāt.
Tā ir visa NLP būtība – skatīties uz izcilākajām personībām, veiksmīgākajām stratēģijām un mācīties no labākajiem. NLP pamatlicēji nodarbojās ar ievērojamu cilvēku modelēšanu – detalizētu rīcības un domāšanas modeļu izpēti. Veiksmīgākie rīcības modeļi bieži vien tiek pilnveidoti visas dzīves laikā. Mums nav jāatkārto pati dzīve, mēs varam iegūt šo stratēģiju un pārņemt to. Ja kādam cilvēkam jau ir gatava stratēģija, kas interesē mūs, tas nozīmē, ka to var izpētīt un iemācīties. Zinot veiksmīgas rīcības vai domāšanas struktūru, to var iemācīt ikvienam, kas vēlas. Visveiksmīgākie pieaugušo cilvēku rīcības modelētāji ir bērni. Pavērojiet bērnu rotaļas, kad viņi atdarina pieaugušos! Cik veiksmīgi bērni apgūst savu vecāku, skolotāju un citu cilvēku runas veidu, gaitu, darbības un pat domāšanas veidu! Kļūstot pieauguši, mēs bieži vien aizmirstam savu iedzimto prasmi atdarināt citus.
Mūsdienu sabiedrībā nepārtraukti saskaramies ar kādu ierobežotību. Ekonomikā māca, ka resursi ir ierobežoti. Tas veicina patēriņu, konkurenci un izraisa vēlmi iegūt kaut ko, kā var nepietikt visiem un kas patiesībā mums nemaz nav vajadzīgs. Resursu ierobežotība nav nekas vairāk kā uzskats jeb ilūzija, tas ir viens no veidiem, kā skatīties uz šo pasauli. NLP piedāvā paskatīties uz šo pasauli un resursiem no cita skatpunkta – nevis koncentrēties uz to, kā mums trūkst, bet gan palūkoties uz resursu jēdzienu plašāk. Mēs dzīvojam daudzveidīgā, resursiem bagātā pasaulē un dažādus resursus varam radīt paši. Neirolingvistiskajā programmēšanā par resursiem sauc ne tikai finanses un materiālās vērtības, bet arī cilvēkus, uzskatus, laiku, zināšanas, informāciju, idejas, spējas, talantus – visu, kas palīdz dzīvot labāk. NLP lielu uzmanību pievērš cilvēka emocionālajiem stāvokļiem, kas palīdz jebkurā situācijā rīkoties efektīvi, saskatīt vairākas izvēles iespējas. Ļoti bieži cilvēka rīcībā ir vairāk resursu, nekā viņš nojauš. NLP resursus iedala divās lielās grupās – ārējie resursi un iekšējie resursi. Savus iekšējos resursus – spējas, talantus, prasmes, zināšanas, rakstura īpašības – varam attīstīt, iemācīties, pilnveidot visas dzīves laikā. Savukārt ārējos resursus varam iegūt, izmantojot savus iekšējos resursus. NLP māca sadarboties ar citiem, nevis visu censties iegūt pašiem. Dot citiem to, kā mums ir daudz, un pretī saņemt to, kas mums ir vajadzīgs un daudz ir citiem. Sadarbojoties mēs palīdzam cits citam realizēt mērķus. NLP praktiķim svarīgs resurss ir NLP tehnikas, ar kuru palīdzību var rast pieeju saviem pozitīvajiem emocionālajiem stāvokļiem, kad tas ir nepieciešams, piemēram, pašpārliecībai darba intervijas laikā, spēku koncentrēšanai pirms starta barjerskrējienā, pilnīgai miera sajūtai pārpildītā autobusā. Par ievērojamu resursu uzskatāms tas, ka cilvēkam ir mērķis. Tad, kad precīzi zinām, ko vēlamies, zemapziņa atrod vispiemērotākos variantus mērķu realizēšanai. Tāpēc NLP lielu uzmanību velta tam, lai cilvēkam iemācītu precīzi formulēt savus mērķus. Neslēp savus talantus, tie ir doti, lai tos izmantotu. Kam der saules pulkstenis, ja tas ir ēnā?
Izvēļu daudzums ir viens no galvenajiem tematiem neirolingvistiskajā programmēšanā. Cilvēki vienmēr izdara izvēli starp kādiem rīcības variantiem, kas viņam dotajā brīdī ir pieejami. Tas, ka pieļaujam kļūdas vai rīkojamies ne pārāk veiksmīgi, nozīmē tikai to, ka šajā brīdī mums nav pieejamas citas izvēles iespējas, lai pieņemtu labākus lēmumus vai izdarītu labākas izvēles. Ja darīsiet to, ko vienmēr esat darījis, saņemsiet to, ko vienmēr esat saņēmis. Ja jūs neapmierina rezultāts, pilnībā mainiet savu rīcību. Citāda rīcība var veicināt jums vēlamā rezultāta sasniegšanu. Nav bezizejas situāciju, izvēle ir vienmēr. Patiesi brīvs ir tas cilvēks, kurš jebkurā izvēles situācijā saskata vismaz trīs variantus.
Par komunikāciju.
Tā ir Paula Vatslavika (Paul Watzlawick) pirmā komunikācijas aksioma. Mēs esam cilvēki, un mums ir dota valoda un saziņas iespējas. Pasaulē ir daudz tādu kā mēs. Jebkura mūsu uzvedība vienlaikus ir arī noteikta veida komunikācija. Tie, kuri apzinās, ka apkārt ir arī citi cilvēki, visu laiku komunicē. Arī rīcības vai komunikācijas trūkumu var interpretēt kā noteiktas attieksmes paušanu – tā arī savā ziņā ir komunikācija. Maz ticams, ka mums izdotos izdzīvot, ja mēs nekomunicētu. Tas ir viens no pamatelementiem cilvēces eksistencē. Prasme komunicēt ir kritiski svarīga, lai mēs izdzīvotu. Ja cilvēkiem, kuri sarunājas auditorijā, pateiksiet: “Lūdzu, nekomunicējiet!” – viņi, iespējams, pārstās runāt, bet vai viņi pārstās komunicēt? Ja viņi sāk skatīties cits uz citu, izrādīt kādas emocionālas attieksmes – smīnu, apjukumu, pārsteigumu –, tad komunicē! Arī vienkāršs acu kontakts vai izvairīšanās no tā ir komunikācija. Jebkurā notikumā, kurā ir iesaistīti cilvēki, tie vienmēr komunicē. Nav iespējams nekomunicēt!
Vērtīgākais komunikācijā nav tas, ko sakām mēs, bet tas, ko iegūstam no otra. Katram cilvēkam ir savs pasaules skatījums un tiesības uz tādu. Tas, ko es saņemu pretī, var bagātināt manu pasaules skatījumu. Prasmi komunicēt var novērtēt pēc tā, kādu reakciju saņemam pretī. Tas, vai komunikācijas partneris sadarbojas ar mums un jūtas brīvi vai pretojas un noslēdzas sevī, tiešā veidā ir atkarīgs no mūsu rīcības vai attieksmes. Mēs paši esam atbildīgi par to, ko uz mūsu rīcību vai sacīto atbildēs citi. Ja mani neapmierina tas, kā uz manis sacīto kāds reaģē, tad nākamreiz man jārīkojas citādi, lai otrs cilvēks (vai cilvēku grupa) reaģētu citādi. Mainīt mēs varam tikai savu, nevis citu cilvēku rīcību. Tie cilvēki, kuri mums nepatīk un izturas provokatīvi vai noraidoši, bieži vien tā dara tikai tāpēc, ka atspoguļo mūsu attieksmi. Lai komunikācija uzlabotos, vispirms ir jāmainās mūsu attieksmei, nevis šiem cilvēkiem. Lai pilnveidotu saskarsmes kvalitāti un tātad arī reakciju, kādu tā izraisa, neirolingvistiskajā programmēšanā ir tāds efektīvs instruments kā raports – pielāgošanās process ar mērķi pilnveidot savstarpējo uzticēšanos.
Iespējams, ne visi piekrīt šādam apgalvojumam. Tomēr pozitīvs nolūks ir vienmēr, jāiemācās tikai to atrast. Ne vienmēr to saskatām, jo bieži vien cilvēks pat neapzinās, ka tāds varētu būt. Reizēm nespējam izskaidrot, kāpēc rīkojamies tieši tā. Šis nodoms var būt dziļi apslēpts mūsu zemapziņā. Pozitīvs nolūks ir jebkurai darbībai, reakcijai, attieksmei, slimībai, emocijai. Ar pozitīvo nolūku saprotam to sākotnējo pozitīvo vēlmi, vajadzību, kuru gribējām iegūt. Mūsu pozitīvais nolūks var nodarīt kaitējumu pašam vai citiem, ja mūsu priekšstatos nav alternatīvu variantu, kā to īstenot, vai nav atbilstošas pieredzes, kādas tam varētu būt sekas. Tas nav attaisnojums cilvēka rīcībai. Kamēr nepieņemam domu, ka cilvēka rīcību ir vadījis pozitīvs nolūks, un kaut kādā veidā nepalīdzam ieraudzīt citus veidus, kā to īstenot, cilvēks turpinās darīt tā, kā ir pieradis darīt. Padomājiet, kā mainītos jūsu attiecības ar līdzcilvēkiem, ja šo pamatpieņēmumu jūs uztvertu kā savu pārliecību, ja prastu jebkurā cilvēkā saskatīt viņa pozitīvos nolūkus – spētu ieraudzīt, ka klases skaļākais delveris vienkārši alkst atzinības, ka valdonīgā vīramāte vēlas saglabāt dēla uzmanību un mīlestību, ka prasīgs vadītājs patiesībā rūpējas par jūsu izaugsmi. Ir svarīgi prast saskatīt arī savus pozitīvos nolūkus tad, kad rīkojamies spontāni un nesavaldīgi, piemēram, saprast, ka saldumu ēšana mūs nomierina, ka, aprunājot citus, mēs ceļam savu pašapziņu, ka, izrādot agresiju, aizstāvamies utt. Jāprot noskaidrot, kāds pozitīvs nolūks ir mūsu ķermenim, kad tas saslimst vissaspringtākajā darba periodā, kā arī saskatīt un atrast citus – labākus – pozitīvo nolūku sasniegšanas variantus.
Katru reizi, kad izdarām izvēli, izraugāmies labāko variantu, kas ir mūsu rīcībā. Jo lielāka ir pieredze un zināšanas, jo lielākas ir izvēles iespējas. Gluži tāpat kā citiem cilvēkiem – katram sava pieredze. Nav sliktu cilvēku, ir tikai cilvēki ar ierobežotām izvēles iespējām. Jā kāds ir izdarījis nepareizu izvēli, pārmetumi vai aizrādījumi neko nedos. Daudz vērtīgāk ir palīdzēt cilvēkam ieraudzīt citus izvēles variantus. Tikai tad, kad viņš būs ieguvis spēju izdarīt citu izvēli, viņš būs mainījies, kļuvis elastīgāks. Pirms vērtējam vai nosodām kādu, atcerēsimies šo pamatpieņēmumu. Citiem cilvēkiem ir atšķirīga dzīves pieredze, un mums tas ir jāņem vērā. Nav vērts šaustīt sevi un citus par pieļautajām kļūdām. Ja esam pieļāvuši kļūdu, tas nozīmē, ka šajā situācijā mums nebija labāka, ekoloģiskāka rīcības varianta, ko izvēlēties. Pēc tam kad ir iegūta pieredze, mūsu izvēļu daudzums ir palielinājies. To sauc par dzīves pieredzi. Labāk raudzīsimies nākotnē un citreiz izvēlēsimies jaunus rīcības variantus.
Dažkārt cilvēkiem ir maldīgs priekšstats par to, kurš ir stiprākais. Viņiem šķiet, ka tas, kuram ir lielāka ietekme, spēks un vara, spēj vairāk vadīt un ietekmēt situāciju. Tāpēc tie izvēlas agresīvu uzvedību un komunikāciju, kas pazemo citus cilvēkus. Mūsdienās cilvēku vērtību sistēma ir krasi mainījusies, tādēļ šāda komunikācija vairs nav efektīva un pieņemama. Ir mainījusies arī apkārtējā pasaule – izvēles iespēju ir vairāk. Piemēram, jebkurš var izvēlēties – palikt strādāt esošajā darbavietā vai mainīt to un izraudzīties savām vērtībām atbilstošāku darbavietu un attiecību kultūru. Aizvien vairāk ir tādu cilvēku, kuri nevis grib cīnīties, bet gan sadarboties. Tas, kurš ir elastīgāks, vairāk varēs ietekmēt komunikāciju. Tas, kurš prot atrast kontaktu ar katru cilvēku, prot vienoties un sadarboties, būs lielāks ieguvējs nekā tas, kurš stūrgalvīgi paliek pie sava. Ja protam pielāgoties cilvēkiem, iegūt uzticību, viņi mūs ātrāk pieņem un sāk mūsos ieklausīties. Tad līdzcilvēki būs gatavi arī izpildīt mūsu norādes, jo mūsu vadībai uzticēsies un redzēs jēgu.
Ir cilvēki, kuriem ir labas idejas, bet viņi nespēj tās īstenot, jo tām pretojas citi cilvēki. Piemēram, vadītājs redz, kā būtu jāmainās uzņēmumam, lai tas attīstītos, bet bez prasmes pielāgoties saviem darbiniekiem un viņu pasaules uztverei, visticamāk, šāda vadītāja ierosinājumi tiks uztverti ar aizdomām un visai piesardzīgi, bet kāds pat varētu sākt darboties tiem pretī. Cilvēki jūtas apdraudēti, ja kāds sāk mainīt viņu dzīvi pat neuzklausījis. Ja izvēlamies cīnīties, mēs iztērējam daudz spēka un resursu, kurus var izmantot lietderīgāk. Pirmais solis vienmēr ir pielāgošanās, tikai pēc tam vadīšana, nevis otrādi.
Kamēr esam iesaistīti sistēmā – attiecībās, kādā notikumā utt. –, mūs ietekmē tas, kas tur notiek. Dažkārt rīkojamies emocionāli, notikumu uztverot subjektīvi. Mums šķiet, ka vainīgs ir otrs. Tikai paskatoties no malas, varam ieraudzīt kopsakarības, to, kas ir cēlonis un kādas ir sekas. NLP ir daudz instrumentu, lai iegūtu skatu no malas, – disociēšanās, trešā pozīcija, metapozīcija un dažādas citas uztveres pozīcijas.
Par realitāti.
Ir dažādas kartes – pilsētas karte, pasaules karte, Latvijas karte, topogrāfiskā karte, politiskā karte, orientēšanās karte. Taču neviena no šīm kartēm nav teritorija, kuru tā attēlo. Tāpat kā ēdienkarte restorānā nav ēdiens. Šīs kartes ir tikai kāda cilvēka (kartogrāfa, ģeologa, pavāra) priekšstats par realitāti. Pasaule ir viena, bet mēs katrs esam redzējuši tikai mazu daļu no tās. Esam iepazinuši šo daļu un uzskatām to par patiesību. Taču ir arī citi cilvēki, kas iepazinuši citu pasaules daļu, un arī viņiem ir sava patiesība. Viena no galvenajām NLP idejām ir šāda: eksistē atšķirības starp realitāti un to, kā katrs cilvēks šo realitāti izjūt. Savs skatījums uz pasauli un notikumiem būs trīsgadīgam bērnam, savs – skolotājam, savs – mācītājam, savs – politiķim.
Mēs katrs nākam no savas vides, ģimenes, katrs esam audzināti citādi, ieguvuši citu dzīves pieredzi. Esam auguši dažādās kultūrās, atšķirīgās uzskatu un vērtību sistēmās. Nav labāku vai sliktāku uzskatu, katram ir sava izpratne par to, kā šajā pasaulē dzīvot, un savs priekšstats par pasauli. NLP māca pieņemt un cienīt citu viedokli, nevis mainīt to. Vienam cilvēkam pasaules skatījums ir šaurāks, citam – plašāks. Mums ir iespēja paplašināt savu skatījumu. Pieņemiet (kaut vai uz vienu nedēļu un bez ierunām), ka ikvienam ir savs viedoklis, sava taisnība par dažādām parādībām, notikumiem, vērtībām. Sajūtiet, cik viegli kļūst dzīvot, jo nav vairs nevienam jāpierāda sava patiesība. Cik daudz laika un enerģijas atbrīvojas! Kā mainās attiecības ar cilvēkiem!
Tas, kā mēs domājam, ietekmē mūsu pašsajūtu. Tas, kā jūtas mūsu ķermenis, ietekmē mūsu domāšanu. Veselā miesā – vesels gars! NLP māca, ka viss, kas notiek cilvēka prātā, kaut kādā veidā izpaužas viņa ķermenī, un tas, ko darām ar savu ķermeni, ietekmē mūsu domāšanu. Dažkārt cilvēks runā vienu, bet domā pavisam kaut ko citu. Taču ķermenis nemelo – kustības un žesti precīzi atspoguļo cilvēka patieso stāvokli. Atliek tikai zināt dažādu žestu un ķermeņa pozu nozīmi un pamanīt vissīkākās pārmaiņas sarunbiedra ķermeņa valodā. Šeit lieti noderēs prasme vērot cilvēkus (NLP terminoloģijā to sauc par kalibrēšanu). Šī īpašība, kad cilvēka ķermenis atspoguļo mūsu domāšanu un domāšana atspoguļo ķermeņa sajūtas, plaši tiek izmantota daudzos NLP vingrinājumos un tehnikās, piemēram, “Maģiskā gaita” un “Enkurs – disociācija”.
Ir cilvēki, kuri pieraduši uz pasaulē notiekošo raudzīties tikai no uzvarētāja vai zaudētāja pozīcijas. Ieguvu kāroto paaugstinājumu – labi, neieguvu – esmu neveiksminieks. Saņēmu kontroldarbā labu atzīmi – labi, gadījās nesekmīgs vērtējums – esmu sliņķis un slaists. Tā ir tikai mūsu izvēle jeb attieksme. Dzīve nav netaisna pret mums, mēs tikai esam izvēlējušies uzskatīt, ka dzīve tāda ir. Iespējams, brīdī, kad šo izvēli izdarījām, neredzējām citu variantu. Tas nenozīmē, ka cita varianta nav. Paskatoties uz līdzcilvēkiem, kuri dzīvo laimīgāk, redzam, ka viņi ir izdarījuši citu izvēli. Jebkura rīcība rada kādas sekas. Šīs sekas, kas radušās mūsu nezināšanas vai ierobežotu izvēļu dēļ, var būt nepatīkamas, bet jebkurā gadījumā mēs no tām varam kaut ko mācīties. NLP māca katrā situācijā saskatīt labo, noderīgo. To, ko citi sauc par neveiksmi, mēs mudinām vērtēt kā jaunu pieredzi, jaunu iespēju mācīties, jaunu iespēju izaugsmei. NLP skatījumā, katra piedzīvotā situācija mūs padara gudrākus. Arī tad, kad vēlamais rezultāts nav sasniegts, daudz lietderīgāk ir apzināties savas priekšrocības.
Padomājiet par jēdzieniem “problēma” un “uzdevums”. Vai piekrītat, ka “problēma” ir neskaidrāks, biedējošāks jēdziens? “Uzdevums” ir saprotamāks, reālāks, pats vārds slēpj sevī iespēju nonākt līdz veiksmīgam risinājumam. Pildot uzdevumus, mēs reti saskaramies ar ilgstošām, nepārvaramām grūtībām. Problēma ir statisks stāvoklis. Kad cilvēks apgalvo, ka viņam ir problēma, viņš vēl nav sācis to risināt. Viņš ir izvēlējies vēl kādu brīdi ar to sadzīvot. Kad viņš gribēs to risināt, vispirms vajadzēs izdomāt mērķi – vēlamo rezultātu vai atrisinājumu. Pēc tam sastādīt plānu un rīkoties. NLP tehnikās uzdevuma formulējumam pievērš lielu uzmanību. Sasniegt var jebko, uz ko cilvēks koncentrējas. Ikvienā problēmā ir racionālais kodols un emocionālā daļa – mūsu subjektīvā attieksme, emocijas, minējumi, pareģojumi utt. Nosakiet problēmā tās kodolu – uzdevumu, kas jārisina! Piemēram, ir cilvēki, kuriem galvassāpes sagādā laikus nepadarīts darbs vai nesamaksāts rēķins. Līdztekus tam, ka ir jāpaveic konkrēta darbība, bieži vien mēs daudz laika un enerģijas tērējam, domājot par nepaveikto, par to, cik grūti to būs izdarīt, par to, ka citiem veicas labāk, ka šī jau nav pirmā reize, kad ir šāda problēma, utt. Tas paņem daudz laika, enerģijas, mazina pašapziņu un kopumā sarežģī dzīvi. Vieglāk ir rīkoties. Atcerieties – ir cilvēki, kuri cīnās pret tumsu, un ir cilvēki, kas iededz svecīti, lai radītu gaismu.
Tā ir mūsu izvēle, kā uztvert šo pasauli. Šis pamatpieņēmums māca izvēlēties uzskatīt, ka pasaule ir pret mums labvēlīgi noskaņota.
Par dzīves pieredzi.
Mūsu dzīves pieredze ir visas tās situācijas, kuras jebkad esam piedzīvojuši. Katrā situācijā esam izjutuši noteiktus emocionālos stāvokļus. Pozitīvie emocionālie stāvokļi ir resursi, kas mums noder arī citās dzīves situācijās. Negatīvās emocijas un sajūtas, kuras esam piedzīvojuši, ir iespējas mūsu izaugsmei – tās ir mācībstundas, kas nākotnē mums ļaus būt gudrākiem. Visa dzīves pieredze ir noderīga.
Mūsu dzīves kvalitāte ir tāda, kā mēs jūtamies. Emocionālie stāvokļi nosaka mūsu attieksmi pret sevi un citiem, attiecības, kādas veidojas ar citiem, un spējas sasniegt iecerēto. Līdz ar to spēja vadīt savus emocionālos stāvokļus ir viens no pamatelementiem, lai mēs dzīvē iegūtu to, ko vēlamies.
Mēs varam izvēlēties, kā gribam domāt. Varam izvēlēties domāt, ka dzīvē ir kāds ierobežojums, trūkums vai šķērslis, vai arī domāt, ka tā ir unikāla attīstības iespēja. Viens no pasaulē zināmākajiem NLP treneriem Maikls Hols (Michael Hall) savā seminārā par personīgās labklājības veidošanu auditorijai vaicāja: “Vai jums patīk problēmas?” Atbilde bija: “Protams, nē!” Uz to viņš atbildēja: “Man gan patīk! Ja es varu atrast risinājumu kādai problēmai, kas ir aktuāla vēl daudziem citiem cilvēkiem, es varu kļūt bagāts!”
Mēģiniet atcerēties savas pirmās bērnības atmiņas! Cik gadu jums tad bija – pieci, trīs, viens? Ir cilvēki, kuri apgalvo, ka atceras sevi dažu mēnešu vecumā. Un tā ir patiesība, jo viss, kas ar mums ir noticis, ir saglabājies mūsu atmiņā, tikai mēs ne vienmēr uzreiz to atceramies. Pārlapojiet savu bērnības dienu fotoalbumu! Kāds fons ir jūsu bērnības fotogrāfijās? Kādi priekšmeti vēl bija istabā, kādas skaņas jums ataust atmiņā, kā smaržoja jūsu mājvieta, kādas emocijas jūs izjutāt? Jūs noteikti atcerēsieties daudz vairāk bērnības dienu notikumu nekā pirms brīža. Atcerēties var visu, pat to, kas paslēpts dziļi, dziļi mūsu atmiņā. NLP mācību procesā liela uzmanība tiek pievērsta tam, lai iemācītos atsaukt atmiņā patīkamus agras bērnības un jaunības notikumus un izmantotu tos pozitīvos resursus, kas iekodēti mūsu nervu sistēmā. Katrs cilvēks ir unikāla dārgumu krātuve. Jāiemācās tikai atrast apslēptos dārgumus sevī un izmantot tos, lai pilnveidotu dzīves kvalitāti. Ar objektīvo dzīves pieredzi neirolingvistiskajā programmēšanā saprot visus notikumus, faktus, detaļas, kas mūsu dzīvē ir bijuši. Tas, kas ir noticis, nav maināms. Šī dzīves pieredze ir iekodēta mūsu nervu sistēmā. Ja kāds bērnībā ir sasitis vāzi, tad tā ir sasista. Nekādas NLP tehnikas nepalīdzēs to atgriezt veselā stāvoklī. Savukārt mūsu attieksme, emocijas un pārdzīvojums tiek uzskatīti par subjektīvo dzīves pieredzi. Subjektīvā dzīves pieredze ietekmē mūsu dzīvi vēl šodien. Tieši šo dzīves pieredzi var mainīt jebkurā laikā. Mainot subjektīvo pieredzi, mainās arī tās emocionālās sekas, kuras šis notikums ir atstājis mūsu dzīvē. Daudzu psihoterapijas virzienu pamatā ir atziņa, ka lielākajai daļai cilvēku problēmu cēloņi meklējami bērnībā. NLP reti pēta, kāpēc notikusi problēma. Neirolingvistiskajā programmēšanā daudz lielāka nozīme pievērsta jautājumam kā.
Kā rīkoties citādi, lai sasniegtu vēlamo rezultātu?
Kā izmantot pagātnes pozitīvo pieredzi, patīkamās atmiņas, saviļņojošos notikumus dzīvē, lai efektīvi rīkotos tagadnē un nākotnē?
Informāciju no “ārpasaules” mēs saņemam ar redzes, dzirdes, taustes, smaržas un garšas palīdzību. Vienam cilvēkam ir svarīgi, ko viņš redz, citam –, kā tas skan, izklausās, bet kāds cits vislielāko nozīmi pievērš tam, kādas ir sajūtas. Realitāte ir viena, bet tas, kā to uztveram, ir atkarīgs no mūsu subjektīvajām uztveres īpatnībām. Piemēram, ja vīrietim pirmā mīlestība ir bijusi meitene ar gaišiem matiem un ar to saistās spēcīgas pozitīvas atmiņas, iespējams, turpmākajā dzīvē blondas sievietes viņā izraisīs pozitīvas emocijas. Citādi būs, ja viņa jaunības dienu mīlestība, pārtraucot attiecības, bija izraisījusi vīrietī negatīvus pārdzīvojumus. Tādā gadījumā sieviete ar gaišiem matiem var būt ļoti negatīvs impulss (NLP terminoloģijā to sauc par enkuru). NLP tehnikās liela loma pievērsta tam, lai strādātu ar cilvēka subjektīvo pieredzi un, ja nepieciešams, mainītu to.
NLP aplūko jebkuru cilvēku kā daļu no kādas sistēmas. Tā var būt ģimene, darba kolektīvs, sabiedrība, valsts, nodokļu sistēma, izglītības sistēma utt. Ir aprēķināts, ka vidusmēra cilvēks savā dzīvē var būt saistīts vidēji ar 160 dažādām sistēmām. Ja mēs šīs sistēmas ietvaros maināmies, tas vienlaikus atstāj ietekmi uz citiem sistēmas locekļiem. Viņi ir spiesti pielāgoties tam, ka mēs kaut ko darām citādi. Dažkārt citi ir spiesti mainīt savu attieksmi vai izturēšanos pret mums, jo mēs vairs nepieņemam veco izturēšanos. Ja cilvēks sāk izvirzīt dzīvē savus mērķus, citiem ar to jārēķinās. Ja kāds aug, citiem ir jāaug līdzi, citādi sistēma var izjukt. Dažkārt tas kādam var nepatikt. Ja kāds sistēmas dalībnieks kļūst labāks un pilnīgāks, tas bagātina arī sistēmu, kurā cilvēks atrodas. Labumu gūst visa sistēma. Ja cilvēki kļūst gudrāki, tad arī valsts un sabiedrība kļūst gudrāka. Sekas ir skatāmas ilgtermiņā.
Mēs ticam, ka lasot NLP pamatpieņēmumus, Tu iespējams nodomāji:
„Tas taču nav nekas jauns! Es jau sen dzīvoju ar šādu pārliecību!”
Tu vienkārši esi veiksmīgs cilvēks!
